Šogad aprit 66 gadi, kopš cilvēces vēsturē postošākā kara noslēguma. Kara, kas Latvijas zemei atnesis tik daudz sāpju un raižu; cirtis rētas, kas pilnībā nav sadzijušas joprojām. Mūsu vidū vēl ir dzīvi kara liecinieki un veterāni. Diemžēl Jelgavas pašvaldība savā rīcībā aprobežojas vien ar dažu ziedu nolikšanu 8. maijā pie Lāčplēša pieminekļa, pieminot kara upurus, bet aizmirstot dzīvi palikušos un jauno paaudzi, kam daudz neskaidra par notikušo traģēdiju. Esot attiecīgai politiskai gribai, pašvaldībai varētu darīt daudz vairāk.
Izrādot cieņu 2. Pasaules kara upuriem, domes pārstāvji ik gadu 8. maijā noliek ziedus pie Lāčplēša pieminekļa. Diemžēl par pieminekļiem pirms un pēc kalendārā atzīmētiem datumiem rūpējas vienīgi pašvaldības nolīgtie sētnieki un dārzkopji. Ne Lāčplēša piemineklis, ne piemiņas vieta Jelgavas atbrīvotājiem no fašisma nav pieslēgta pašvaldības policijas videonovērošanas centram, līdz ar ko pie minētajām piemiņas vietām nereti varam novērot neapzinīgus jauniešus, ložņājot un vizinoties ar velosipēdiem pa pieminekļu virsmām, dzerot alu un sūcot kokteiļus vai ēdot saulespuķu sēklas un atstājot aiz sevis to čaumalu kaudzītes. Vai tā ir „cieņa” ko pelnījuši kara upuri?! Vai tiešām tik dārgi izmaksātu divu papildu videokameru izvietošana vai papildu pašvaldības policijas uzmanība stacijas skvēram?Savukārt, neapzinīgi jaunieši lielākoties veidojas nevis aiz necieņas pret notikušo traģēdiju, bet gan aiz neizpratnes par 2/3 gadsimta veciem notikumiem. To var novērst ne tikai pārklāstot ciparus un datus vēstures stundās, bet arī tiekoties ar tiem vēl dzīvi palikušajiem, kas kara šausmas pieredzējuši personīgi. Būtu lieliski, ja šādas tikšanās reizēs pašvaldība pilsētas skolēniem rīkotu ar abās pusēs karojušiem ļaudīm, ļaujot saprast kara traģēdiju un netaisnību visā tā pilnībā. Sniedzot iespēju tikties bijušajiem pretiniekiem, uzklausīt vienam otru un saprast.Galu galā tie pārsimts abu frontes pušu veterāni, kuri dzīvo Jelgavā, būtu pelnījuši arī pašvaldības palīdzību. Ar ko gan mobilizāciju piedzīvojušie kara veterāni (un ne tikai 2. Pasaules kara, bet arī citu militāru konfliktu dalībnieki) atšķiras no staļiniskās represijas pārdzīvojušiem līdzcilvēkiem? Veterāniem jāparedz gan nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, gan atlaides pilsētas sabiedriskajā transportā. Ņemot vērā dzīvi palikušo kara veterānu skaitu, tas ir politiskās gribas, nevis budžeta iespēju jautājums.Aicinu pilsētas politisko vadību rast iespēju pieņemt atbilstošus lēmumus un izrādīt patiesu cieņu kara traģēdijas piemiņai, neaprobežojoties ar dažiem simboliskiem ziediem maijā.Ivars Jakovels,politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs”sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa”Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietniekshttp://ivarsjakovels.blogspot.com/
