Pēdējo gadu laikā, kad Latvijā iestājusies sevišķi smaga ekonomiskā krīze, kā gandrīz vienīgais glābiņš saglabāt ekonomisko attīstību un nodrošināt esošo darba vietu saglabāšanu tiek minēti ES fondu piešķirtie atbalsta līdzekļi dažādiem mērķiem un programmām. Sevišķi liela daļa pašvaldību ir aktīvi iesaistījušās šo līdzekļu apgūšanā, daudz mazāk to dara privātie uzņēmēji. Kāpēc tā?
Atbilde ir ļoti vienkārša. Privātais uzņēmējs ilgi un rūpīgi aprēķinās reālo ieguvumu no šīs naudas saņemšanas, jo viņam ir jāpiedalās šo līdzekļu apgūšanā ar savu līdzfinansējumu un viņš rēķinās ekonomisko labumu ilgtermiņā. Lai saņemtu ES finansējumu, ir prasības, kuras ļoti bieži sadārdzina projekta izmaksas, tādā veidā sadārdzinot gala produkta vai pakalpojuma cenu, kas savukārt iespaido spēju izdzīvot konkurencē ar citu Eiropas valstu saražoto produkciju vai sniegto pakalpojumu. Piemēram, prasība iegādāties tikai jaunas ražošanas iekārtas, lai gan otreizējā tirgū tās var nopirkt par n reizēm lētāk, ir absurda, jo, pirmkārt, tas stimulē importu, otrkārt, tas sadārdzina saražotā produkta pašizmaksu. Pastāv arī citas neizprotamas prasības (plakātu izvietošana pie objektiem ar strikti norādītiem krāsu kodiem; u.c.), kuru rezultātā ir ļoti augsts risks, ka kāds pār mēru centīgs vietējais ierēdnis var sarežģīt vai pat padarīt neiespējamu projekta realizāciju.Ar pašvaldību līdzekļiem ir pavisam cita aina. Par gandrīz vai «muļķi» tiek uzskatīts tas pašvaldības vadītājs, kurš neizmanto iespēju paņemt dāvināto naudu. Un tas nekas, ka mērķis, kuram ir izlietoti šie līdzekļi, ir diezgan apšaubāms un patiesībā sabiedrība bez šādiem uzlabojumiem varēja mierīgi iztikt. Ar vieglu roku tiek lemts par līdzfinansējuma piešķiršanu jebkuram projektam, kurš kaut daļēji, bet atbilst Briseles un Rīgas ierēdņu sagatavotajiem finansēšanas mērķu aprakstiem. Jo tā jau nav privātā nauda, tā ir pašvaldības, tātad neviena konkrēti. Un tad top tādi projekti kā šobrīd Jelgavā, kur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izveidojusi aktivitāti (tā to ir nosaukuši ierēdņi) – ES naudas apguves programma «Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai». Tās ietvaros Jelgavas domes vadība ir izdomājusi, kā apgūt līdzekļus un radījusi projektu «Pasta salas labiekārtošana un upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā». Projektā šīs «gudrās galvas» paredzējušas izbūvēt gājēju tiltu pār Driksas upi 100 metru attālumā no jau desmitiem gadu eksistējoša tilta ar gājēju ietvēm un bērnu laukumu Pasta salas galā, teritorijā, kuru tikai pirms diviem gadiem palu laikā klāja bieza ūdens un ledus kārta, kura noslaucīja savā ceļā visus šķēršļus. Uz manu jautājumu, vai ieguldīt tik prāvus līdzekļus tik bīstamā vietā nav izšķērdīgi, Rāviņa kungs atteica, ka tādi plūdi esot tikai reizi 100 gados un turpmāk Jelgavai nedraudot!!!Tā arī paliek neatbildēti vairāki jautājumi:1. Kāda saistība gājēju tiltam pār Driksu un bērnu laukumam ar valsts aktivitātē pieminēto līdzsvaroto valsts attīstību?!2. Kurš un kā atbildēs par finansiālajiem zaudējumiem, ja plūdi Jelgavā tomēr būs agrāk nekā pēc 100 gadiem?!3. Un visbeidzot – kāds labums no šī projekta jelgavniekiem, ja Driksas upi iespējams ļoti komfortabli šķērsot jau šodien, bet par līdzfinansējumam iztērētajiem 159 375,50 latiem ir iespējams sakārtot avārijas stāvoklī esošo Lielo ielu no Akadēmijas ielas līdz Mātera ielai vai nodrošināt sabiedriskā transporta kustību pēc pulksten 20?!Mana atbilde uz šo ir vienkārša – Andris Rāviņš un viņa domubiedri domes vadībā ir no padomju laikiem mācīti dalīt sabiedrības labumus, nevis vairot tos, un radīt maksimāli labvēlīgus apstākļus , lai ar to varētu Jelgavā nodarboties ikviens. Arī ES fondu līdzekļu dalīšana atgādina padomju laikus, jo vajag tikai izdomāt sarežģītus nosaukumus, lai parastā tauta nesaprastu, par ko ir runa un tad tik uz priekšu – tērējam, tērējam, tērējam… Cik racionāli vai ekonomiski pamatoti – tas nav svarīgi, jo «dāvinātam zirgam jau zobus neskaita»! Taču šis zirgs nav pilnībā dāvināts. Šī mistiskā projekta ietvaros ir paredzēts iztērēt gandrīz 160 000 latu no jelgavnieku jeb pašvaldības budžeta naudas, bet par visiem līdzīgiem projektiem kopā «izkūp» miljoni!Tā ir visīstākā Eiropas naudas notrallināšana, kura nedod mums pilnīgi neko, lai mēs spētu radīt papildu darba vietas starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai saražotu preces, kuras lielais Krievijas un Eiropas tirgus pieprasa jau šodien un tādā veidā uzlabotu savas valsts un paši savu dzīves līmeni un materiālo labklājību!Dainis Liepiņš,Jelgavas Domes deputāts(Reģionu partija)* D.Liepiņš portālam zz.lv otrdien apliecinājis, ka nekandidēs Saeimas vēlēšanās, ja tās saistībā ar 23. jūlijā gaidāmā referenduma rezultātiem notiks šoruden.
