Oficiālie 11. Saeimas vēlēšanu rezultāti vēl top, taču jau pašlaik pieejamie ir gana izteiksmīgi un atklāj, kā gada laikā Jelgavas pusē mainījies iedzīvotāju noskaņojums.
1. Visā Latvijā balsotāju aktivitāte bijusi zemāka nekā 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada 2. oktobrī (60,5% šogad, 63,6% – pērn). Līdzīgs aktivitātes samazinājums arī Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novados, taču novadus salīdzinot, rodas pārdomas. Uz ārkārtas vēlēšanām Jelgavā aizgājuši 63,7 procenti balsstiesīgo, Ozolnieku novadā – 59,4 procenti, bet Jelgavas novadā – tikai 46,2. Kāpēc Jelgavas novadā, kas nav nekāda pasaules mala un kur ir gana ekonomiski aktīvu cilvēku, savam pilsoņa pienākumam atmet ar roku nekā puse, ir nopietns jautājums, uz kuru atbilde būtu jāmeklē pirmkārt jau novada pašvaldībai. Vai tā ir cilvēku apātija, transporta problēmas, nepietiekamais iecirkņu skaits vai kas cits? CVK interneta vietnē izveidotā balsošanas aktivitātes karte (http://www.velesanas2011.cvk.lv/activities.html) ir pietiekami izteiksmīga. 2. Vēl vēlēšanu nakts tiešraidēs televīzijas raidījumos „Saskaņas centra” līderi apgalvoja, ka šoreiz vairs nevar runāt par etnisku balsojumu. Proti, pretēji iepriekšējām vēlēšanām par šo politisko spēku balsis esot atdevuši ne vien krievvalodīgie, bet arī liels skaits latviski runājošo. Tomēr rezultāti to gluži nerāda. Pērn par Saskaņas centru balsoja 25,67 procenti, šogad – tikai par nepilniem trim procentiem vairāk jeb 28,54. Tā nav tik liela starpība, lai pēkšņi varētu runāt par latviešu vilšanos tā saucamajās latviskajās partijās. Arī Jelgavā, kur krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars ir ievērojams, Saskaņas centram atbalsts kāpis par nieka 2,5 procentiem (28,99 šogad, 26,41 % pērn). Protams, to, kas balso par šo partiju apvienību, vislabāk parādīs ievēlēto deputātu saraksts. Domāju, ka tieši tāpat kā pērn tajā latvisku vārdu un uzvārdu nebūs nemaz vai tikpat kā nemaz.3. Tomēr, runājot par vēlēšanu iznākumu, man personīgi visinteresantākais šķiet Zaļo uz Zemnieku savienības (ZZS) rezultāta salīdzinājums, ko, domāju, nevar saistīt ar apvienības cinisko darbību 10. Saeimā vien. Visā valstī atbalsts zaļzemniekiem ir krities no 19,41 procenta pērn līdz 12,14 procentiem šogad (līdzīgs kritums arī Jelgavā). Savukārt Jelgavas novadā vilšanās ZZS politikā ir krietni izteiktāka – no 29,87 procentiem pērn līdz 17,24 procentiem šogad. Protams, 17 procenti aizvien ir ļoti daudz, taču gribētos dzirdēt novada priekšnieka Ziedoņa Caunes viedokli – vai gadījumā šis nav vērtējums arī vietējās pašvaldības un īpaši viņa paša darbam, kas līdz šim aklā pašapmierinātībā spītīgi ticis noliegts. To, ka tā varētu būt, ļauj secināt kaut vai Ozolnieku piemērs – tur pērn par pašvaldības vadītāja pārstāvēto ZZS balsoja 21,24 procenti, šogad – 16,41 procents, kas tomēr ir salīdzinoši neliela starpība. Lai gan atbilde jau ir zināma – vainīgi pie visa kā allaž būs žurnālisti un mistiskā „nomelnošanas kampaņa”, ko piesaukt jau paspējis gan miljonārs Lembergs, gan ZZS pirmais numurs Zemgalē Augusts Brigmanis. Interesantākais vēl ir priekšā – pavisam drīz redzēsim, kuri Saeimas krēslu gribētāji un gaišās nākotnes solītāji ir ievēlēti, bet kurus balsotāji būs atstājuši ārpusē. Pārsteigumi īpaši jau partiju līderiem un citiem kandidātiem noteikti būs, taču jau tagad pēc balsu kopējā sadalījuma var teikt, ka vēlētāju atmiņa nav tik īsa, kā viens otrs politiķis vēlētos. Cerams, ka mūspusē to ņems vērā arī pašvaldību vadītāji, kuriem Saeimas vēlēšanu iznākums varētu krietni apgrūtināt dzīvi un kalpot par labu mācību priekšdienām.
