Sakarā ar gaidāmo jubileju kopīgi ar savu dzīvesbiedri Guntu vēlējāmies apskatīt ēku, kur pirms 80 gadiem pirmoreiz ieraudzīju Latvijas debesis.
Manā dzimšanas apliecībā rakstīts, ka esmu piedzimis Jelgavas Sarkanā Krusta slimnīcā. Vienīgi nosaukums Palīdzības iela norāda, ka kādreiz pamestajā namā, kas atrodas minētajā ielā, sniegta medicīniskā palīdzība Jelgavas pilsētas un apriņķa iedzīvotājiem. Ēku, kurai daļa logu izsisti vai stāv atvērti lietum, sniegam un salam, grezno uzraksts «Valsts īpašums». Redzams, ka tā celta tieši slimnīcas vajadzībām, par ko liecina sarkanā krusta zīme jumta izbūvē. Iespaids, ko izraisa šāda bezatbildība, ir gaužam bēdīgs, jo staltais nams nodots iznīcībai, visu atstāts un pamests. Nedomāju, ka tas varētu būt darīts ar nolūku, lai par ievērojami mazāku cenu to varētu iegādāties kāds no mūsu miljonāriem.Tajā pašā laikā Jelgavā policijas pārvalde un posteņi izvietoti kādreizējos īres – dzīvojamos namos, kur nepieciešami lieli remonta darbi. Ēkai ir plašs pagalms, garāžas, pagrabs.Tā neatrodas pilsētas centrā. Varbūt domniekiem rastos citi varianti, kā turpmāk izmantot šo ēku.Ejot tālāk uz Driksas pusi, var redzēt nezālēs ieaugušās kādreizējās siltuma centrāles graustus ar lielo mūra skursteni. Tālāk kā cilvēks ar izsistām acīm rēgojas Jelgavas cietuma daudzstāvu ēka ar vaļējiem logiem, kur ieslodzītie strādāja un ražoja materiālas vērtības. Tuvāk pie dzelzceļa tilta esošo teritoriju grezno uzraksts «Privātīpašums», liedzot iespēju pieiet abu upju satekai. Pirms dažiem gadiem šeit bija vērojama rosība, kas tagad par nožēlu aprimusi.Bet ielas labajā pusē labu iespaidu nerada neapkoptās un pielūžņotās noliktavas, kur vērojama liela nekārtība, kas gaida rūpīga saimnieka uzkopšanas darbus.
