Biedrība «Latvijas Spēļu biznesa asociācija» (LSBA), kas apvieno desmit valsts vadošos azartspēļu uzņēmumus, gatava ikvienu jautājumu apspriest un risināt konstruktīvi, dialoga ceļā.
Par azartspēļu organizēšanas jautājumiem pie «apaļā galda» jau tikāmies ar Kuldīgas, Cēsu un Jēkabpils pašvaldību un esam gatavi tikties arī ar Jelgavas vadītājiem, uzklausīt tos argumentus, kas radījuši vēlmi veikt jelgavnieku un citu interneta lietotāju aptauju par attieksmi pret azartspēlēm, sniegt atbildes, kā arī spert soļus pretī pašvaldības vēlmēm, ja vien tās ir pamatotas.Jāpiekrīt «Zemgales Ziņām», ka azartspēles ir izklaide un atslodzes līdzeklis, taču zināmai spēlētāju daļai tās var radīt arī tieksmi uz atkarību. Protams, šī negatīvā parādība laiku palaikam izraisa vēlmi aizliegt šo biznesu. Taču skaidri un gaiši jāpasaka, ka vismazāk tādā veidā iespējams ierobežot to auditoriju, kura spēlē regulāri, jo mūsdienu pasaulē robežas šķir aizvien mazāk. Droši vien tieši veselais saprāts un reālās situācijas analīze lika, piemēram, Lielbritānijas valdībai nospraust kursu uz straujāku nozares attīstību tuvākajos gados. Pretēji izplatītajam mītam, arī ASV azartspēles tiek rīkotas ne tikai Lasvegasā, bet virknē štatu, tieši tāpat kā Latvijā, tās nav koncentrētas tikai vienā vietā. Arī atsevišķu mūsu pašvaldību mēģinājumi «neļaut un nelaist» izraisījuši vien naudas aizplūšanu uz kaimiņpilsētu budžetiem.Atkarību ierobežošana ir profesionālu psihologu, narkologu darba, kā arī pašu spēlētāju izpratnes un gribas jautājums. LSBA, apzinoties šo biznesa blakusparādību, sniedz finansiālu un organizatorisku atbalstu atkarību profilaksei, ir biedrības «Esi brīvs!», kas izglīto bērnus un jauniešus, līdzdibinātāja.Azartspēles Latvijā neattīstās nekontrolēti. Mūsu valstī, salīdzinot arī ar citām Eiropas valstīm, kontrole ir stingra, un tas atzīts arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas 29.novembrī rīkotajā konferencē, kurā uzstājās vadošie Eiropas eksperti. Asociācija nav pret kontroli, bet gan uzskata, ka tā arī jābūt, ņemot vērā biznesa specifiku.Latvijas spēļu zāles ir slēgtas nepilngadīgajiem (nejaukt ar datorsaloniem, kuriem nav nekāda sakara ar mūsu nozari un kuros nepilngadīgie tiek brīvi ielaisti), LSBA biedri savus darbiniekus izglīto arī par atbildīgas spēles principiem, kas ietver vispusīgas informācijas sniegšanu klientiem, lai palīdzētu viņiem pieņemt pārdomātus lēmumus par dalību azartspēlēs. Iespējams, arī tāpēc no tām atkarīgo skaits ir samērā neliels – 2006.gadā, pēc Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra datiem, no azartspēļu un datorspēļu atkarībām ārstējušies 96 cilvēki, kamēr 2005.gadā, pēc Narkoloģijas valsts aģentūras datiem, no alkoholisma – 27 648, bet no narkotiku atkarības – 3728 slimnieki. Šķiet, ja valsts un pašvaldības ar tādu pašu sparu mestos cīņā pret alkoholu, narkotikām un smēķēšanu, varbūt būtu pamats runāt arī par panākumiem. Taču šīs problēmas laikam vairs nešķiet aktuālas vai arī varas iestādes atzinušas savu nevarību.Kampaņas tiek rīkotas gandrīz tikai pret azartspēlēm. Politiķi tās sāk gandrīz pirms katrām vēlēšanām, un ar šo situāciju esam apraduši kā ar gadalaiku maiņu. Izbrīna veltās cerības tā iekarot vēlētāju prātus un sirdis. Vadošās socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS šā gada aprīlī rīkotā aptauja liecina, ka tikai 0,8 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ierobežot azartspēles ir svarīgs valsts uzdevums, bet 0,9 procenti – ka tas ir prioritārs pašvaldības uzdevums.Te mēs nonākam līdz Jelgavas aptaujai, kuru kaut vai akadēmisku apsvērumu dēļ nevajadzētu dēvēt par zinātnisku. «Zemgales Ziņu» rakstā teikts, ka aptauja vajadzīga kā arguments, lai pamatotu pašvaldības vēlmi ierobežot vēl vairāk. Neesmu sociologs, taču šīs jomas profesionāļi apliecinās, ka šādi rīkota aptaujas dod iespēju izteikties cilvēkiem, kuriem pieejams internets (kas arī ir pozitīvi), taču tās nav zinātniskas un reprezentatīvas. Jelgavā atbildes snieguši tie, kurus problēma uztrauc, pārējiem, visticamāk, ir vienalga. 731 balss (turklāt pastāvot iespējai, ka viens cilvēks var aizpildīt vairākas anketas no vairākiem datoriem) ir tik daudz, lai Jelgavā varētu ievēlēt vienu deputātu no 15, un tas nav iedzīvotāju vairākums.Jautājums par azartspēlēm ir politizēts un kaislības uzkurinātas to cilvēku vidu, kuriem nekad nav bijusi saskare ar mūsu nozari un kuri pat īsti nespēj paskaidrot, kas ir azartspēles, nerunājot par to, kā tās spēlē. Attieksme lielākoties ir negatīva, lai gan SKDS aptauja liecina, ka kaut vienreiz spēlējusi tikai piektā daļa pieaugušo Latvijas iedzīvotāju.Nav pamata uzskatīt, ka Jelgavā šis īpatsvars būtu lielāks. Nav arī iemesla runāt par spēļu zāļu lavīnveida izplatību – bieži vien īpašnieki vēlas tās ierīkot jaunās, apmeklētājiem ērtākās telpās, taču arī tas netiek ļauts.Aicinu Jelgavas pašvaldību bez nepamatotām emocijām, rūpīgi izvērtējot situāciju un argumentus, runāt par problēmām, meklēt un rast civilizētajā pasaulē jau aprobētus risinājumus. Mēs esam gatavi dialogam.
