Ik dienu lasot mūsu pilsētas avīzi, prātā ienāca doma, ka Nekustamā īpašuma pārvaldei (NĪP) vajadzētu atvērt īpašu sleju, jo, sākot ar šīs vasaras piedzīvoto lielo rēķinu epopeju, gandrīz katrā «Zemgales Ziņu» laidienā ir vēstīts par NĪP «labajiem darbiem» ēku apsaimniekošanā.
Lasot avīzes 8.novembra numurā par Vīgriežu ielas 28.nama iedzīvotāju nedienām saistībā ar cauro jumtu, man atkal jāatceras un jādomā par daudzos gados piedzīvoto un pārdzīvoto, cerot uz sadarbību ar NĪP mūsu nama apsaimniekošanas jautājumos. Esmu bijusi gan cerīga, gan apbēdināta, gan dusmīga, gan dažreiz uzjautrināta, klausoties mājas apsaimniekotāju solītajā. Esmu gājusi, kā saka, no Poncija uz Pilātu, izsēdējusi, gaidot uz pieņemšanu, visus gaiteņus Jelgavas iestādēs, kas saistītas ar ēku apsaimniekošanu.Obligāto atbilžu man jau sakrājies vesels arhīvs. Bet ko nu par mani un mūsu pilsētas iedzīvotājiem, par viņu raizēm! To visu aizēno doma, ka Jelgava ir to izredzēto pilsētu vidū, kurai ir savs Džeimss Bonds, lasīt – NĪP valdes loceklis Juris Vidžis. Lai arī kādas nepatikšanas un strupceļš gadījies amatvīra ceļā, viss tiek veikli pārvarēts. Vēl gan reizēm kaut kur dzirdamas jelgavnieku pārdzīvotā šoka atskaņas par lielajiem māju apsaimniekošanas parādu rēķiniem, dienu straujajā ritējumā arī tas pamazām noplok kā alus putas, atstājot vien rūgtuma piegaršu. Varam priecāties līdzi Vidža kungam, kurš atkal ir atpakaļ savā amatā, un, ja es vēl kādreiz nokļūšu pie viņa uz pieņemšanu, tad viņš man droši vien varētu teikt: «Esmu Bonds… Džeimss Bonds!» Sacītajam noteikti vajadzētu piekrist, jo viņš ir veikls, attapīgs un neuzvarams, tikai sava straujā rakstura dēļ, varbūt pietrūkst leģendārā kino varoņa šarma.
