Pēdējo
gadu laikā sabiedrībā tiek runāts par nozarēm, kuras tehnoloģiju attīstības
rezultātā sašaurinās vai iznīkst pavisam. Īpaši tiek apspriesta izteikta laika
pavadīšanu viedierīcēs. Tai pat laikā galda spēļu tirgus ir augošs – par spīti
spēlēm datoros, telefonos un konsolēs. Cilvēkiem ir vajadzīgs laiks prom no
ekrāniem un socializēšanās ar citiem, ko lieliski nodrošina galda spēļu
spēlēšana.
Virtuālajām
spēlēm ir milzīgas priekšrocības salīdzinājumā ar galda spēlēm un arī pats
video spēļu tirgus ir krietni lielāks – atkarībā no avota tas tiek lēsts ap 130
miljardiem dolāru (apmēram 117 miljardi eiro), bet galda spēļu tirgus ap 6
miljardiem dolāru (5,4 miljardi eiro). Abas nozares pēdējo 10 gadu laikā uzrāda
stabilu izaugsmi, tai pat laikā tās nav pielīdzināmas, jo spēlētāji gūst
atšķirīgu pieredzi.
Latvijā
galda spēļu tirgus ir mazs, bet stabili augošs, kur lielākie nopelni ir “Brain
Games” komandai. Mazais tirgus no vienas puses samazina izvēles iespējas, no
otras puses tas ir atvieglojums spēļu pircējiem, jo zināms, ka latviski izdotās
spēles sevi ir pierādījušas, ja ir atrodamas veikalu plauktos. Latvijā radītās
spēles sevi ir pierādījušas arī ārvalstu tirgos, kad tās izdod lielāko valstu
izdevēji vai tās tiek izdotas ar “Kickstarter” (ASV sabiedriska labuma korporācija,
kas uztur globālu pūļa finansējuma platformu) palīdzību. Neskatoties uz to, ka
šajā mazajā tirgū esam daudz spēļu tirgotāji, izteikts saspīlējums savā starpā
nav novērojams. Iespējams saspīlētu attiecību risinājums ir galda spēļu
spēlēšana brīvajā laikā!
Diezgan
regulāri saņemu jautājumus par spēļu izdošanu – ko un kā darīt. Latvijā vien
varētu būt pat 500 neizdotas spēles, ko cilvēki ir izdomājuši, bet nav
sadūšojušies izdot. Vadoties no pieredzētā, viens no galvenajiem iemesliem tam
ir zināšanu trūkums kā savu ideju realizēt. Tam seko nezināšana kā to aizsargāt
– bailes, ka kāds cits varētu ideju nozagt. Lai realizētu savu spēles ideju
vispirms tā ir jāpieraksta, tad jāuztaisa vienkāršs prototips, kaut vai ar roku
sazīmēts, lai var izspēlēt.
Šajā
brīdī jau var doties pie izdevēja. Par idejas aizsargāšanu īsti nav iemesla
satraukties, jo ja izdevējs spēli vēlēsies izdot, tad savu daļu no ienākumiem
spēles autors noteikti saņems. Strādājot pie spēles ir svarīgi koncentrēties uz
to, lai tā būtu interesanta, nevis uz finansiālo pusi. Tikai tad, ja spēle būs
laba – to pirks un spēlēs un tad arī būs iespējams ar to nopelnīt.
Lai
spēle būtu interesantāka, izdevējam jācenšas to izveidot tā, lai spēlei būtu
nepieciešams pēc iespējas mazāk teksts – neskaitot noteikumus. Arī izstrādājot
ballīšu spēli “Oligarhi”, paturēju prātā domu, ka pirmo versiju gribu vismaz trijās
valodās. Tas nozīmē, ka piemēram uz kārtīm labāk nelikt tekstu vispār – visu
rakstīt trīs valodās nebūs ne ērti, ne vizuāli pievilcīgi, savukārt drukāt
atsevišķās valodās komplektus ir dārgi. Ideālā variantā kārtis, kauliņi, žetoni
un galdiņš ir bez teksta. Vairāku valodu jautājums, protams, visvairāk ir
aktuāls domājot par tirgu ārpus Latvijas robežām. Tai pat laikā jāatceras, ka
spēle tikai latviešu valodā noklās aptuveni pusi mūsu valsts tirgu.
Agrāk bija jāizvēlas starp pāris spēlēm, no
kurām liela daļa bija balstītas veiksmē (“Cirks”, “Riču-raču”, “Bingo”), bija
viegli izcelt tādas spēles kā šahs, dambrete un zolīte, kuras, savukārt,
attīsta loģisko domāšanu. Kopš tiem laikiem galda spēles ir attīstījušās un to
vērtību pamana aizvien vairāk cilvēku. Nu jau pasaulē ir tik daudz dažādu
spēļu, ka katrs var atrast tādu, ar kuru apgūt vai attīstīt sev dzīvē noderīgu
prasmi. Pat bokseris, WBO pasaules čempions, Mairis Briedis savos sociālajos
tīklos rakstīja, ka viņa treniņi nebeidzas sporta zālē, bet tiek veikti arī
dažādi cita veida treniņi, piemēram fokusu un koncentrēšanos trenē liekot
puzles. Tas, ka pat visaugstākā līmeņa bokseri, gatavojoties cīņām, izmanto
galda spēles – parāda to vērtību.
Foto: publicitātes
