Jelgavnieks Harijs Krūze dalās ar lasītājiem humoristiskā skatījumā par ik dienu piesaukto megaķibeli, ko agrāk dēvējām par krīzi.
Dižķibeles iespaidā, saldams dzīves vējosMazos brāļus pēkšņi es priecīgs atcerējos.Vārnai kokā palūdzu nomest lejā sieruUn uz visiem laikiem slēgt Līgumu par mieru.Mērkaķītim vēlēju banānus man gādāt:- Gribi pārtapt cilvēkā? Tad ir jāsāk strādāt!Izvaicāju kamieli kādu vaļasbrīdi:- Kā var ciest bez dzeršanas ilgu laika sprīdi?Ziemā dzeni ņemšu līdz bļitkot sev uz upi,Ledū caurumus lai kaļ, pavēlēšu strupi.Ezītim no adatām sēnes nost’i rāvu,Čūskas indes zobus sev mutē salikt ļāvu.Vīngliemezim sacīju, sejā skābu smīnu:- Atdod, draudziņ ragainais, savu mājas vīnu!Sienāzītim uzbļāvu : – Āzi, sapļauj sienu!Zīmaļa lai allaž dod pirmās šķiras pienu!…tā ar brāļiem mazajiem cīnamies ar krīzi,Cerot viešņu nelūgto padzīt labi drīzi!
