Ieilgušajā
polemikā ap veikala–noliktavas «Depo» celtniecību Jelgavā
ienācis arhitekta Ingurda Lazdiņa ierosinājums par iespējamu
kompromisu cīņā starp projekta attīstītāju biznesa interesēm
un Latvijas kultūras pieminekļu un vides saglabāšanas
nepieciešamību.
Arhitekta
Lazdiņa priekšlikums paver iespēju jaunceļamo kompleksu skatā no
pilsētas un tilta paslēpt aiz zaļa uzkalna, kas līdz ar to
nemainītu pirmatnējo ainavu. Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka
Jelgavas pilsētas panorāmas un Jelgavas pils nostādījums
apkārtējā ainavā ir unikāls gadījums visas Eiropas mērogā.
Lielupe radikāli nodala pilsētas apbūvi no Zemgales lauku ainavas:
skatoties no upes kreisā krasta uz ziemeļiem, pilsēta pēkšņi
beidzas, paveras zaļš krasts, un zema apbūve sākas jau krietni
tālāk. Šāda zaļā vaļņa celtniecība arī dotu iespēju
harmoniski papildināt pilsētas atpūtas zonu, tur izveidot
stādījumus un cieši blakus komercobjektam radīt videi draudzīgu
teritoriju. Papildu izdevumi turklāt ievērojami samazinātos,
nebūtu nepieciešams kompleksu būvēt pēc dārga speciālā
projekta, bet varētu izmantot pašu vienkāršāko un ekonomiskāko
veikala–noliktavas standarta variantu. Speciāli izstrādātais
projekts pie tam ir nevis situācijas glābiņš, bet rezultāts
konceptuāli kļūdainiem konkursa noteikumiem, kas neņēma vērā
pašu galveno – jo ēka ir arhitektoniski augstvērtīgāka,
izstrādātāka un bagātīgāka, jo vairāk tā ir pamanāma, jo
vairāk tā vizuālā skata laukā disonēs ar Rastrelli pili.
Tagad
firmai ir dotas divas iespējas, un no šīs izvēles lielā mērā
būs atkarīga firmas SIA «Depo DIY» tālākā reputācija un labā
vai sliktā slava.
Viena
iespēja – realizēt projektu tā pašreizējā variantā, ar
milzīgo jaunceltni neatgriezeniski iznīcinot līdzšinējo balansu
starp zaļo Zemgales ainavu un Jelgavas panorāmu, morāli degradējot
Rastrelli celto Jelgavas pili. Līdz ar to vārds «Depo» kļūtu
par sinonīmu brutālam, antihumānam komerciālās būvniecības
uzbrukumam Jelgavas vēsturiskajam tēlam un Latvijas kultūrvidei.
Ne tikai Latvijas mērogā, bet arī kopīgās eiropeiskās
kultūrpolitikas sakarībā šis gadījums kalpotu kā ilustrācija
agresīvai un antihumānai biznesa formai, ko raksturo nicinājums
pret sabiedrības estētiskajām prasībām.
Otra
iespēja –
uzceļot zaļo valni, zīmols «Depo» varētu iemiesot spēju
praktiskās vajadzības savienot ar garīgajām. Visā Eiropas mērogā
to varētu minēt kā skaistu piemēru komercdarbības savienošanai
ar cieņu pret gadsimtu gaitā krātām tradicionālajām kultūras
vērtībām. Zaļā uzkalniņa ideja varētu kļūt par augsti
pozitīvu piemēru, par atdarināšanas cienīgu paraugu arī citiem
līdzīgiem gadījumiem, kad jauns būvobjekts jūtīgi jāieliek
vēsturiskā kontekstā.
Kuru
no šīm iespējām izvēlēsies SIA «Depo DIY» un projekta
īstenotājs «Auras centrs»?
Imants
Lancmanis, Rundāles pils direktors
Piezīme. Arhitekta
Ingurda Lazdiņa alternatīvā projekta publiska prezentācija un
diskusija notiks trešdien, 15. februārī, pulksten 19 Jelgavas
pilī 182. auditorijā. Īpaši aicināti projekta attīstītāji SIA
«Auras centrs», SIA «Depo DIY» pārstāvji, kā arī Jelgavas
domes deputāti, pašvaldības un LLU pārstāvji.
