Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies. Patiesībā
saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,
tā ir viena no biežāk cilvēku minētajām saslimšanām. Gada
laikā cilvēks saaukstējas vidēji trīs reizes. Tā kā slimība
parasti ilgst septiņas dienas, strādājošajiem nākas ņemt
slimības lapu. Ja īstenosies Labklājības ministrijas ierosinājums
nemaksāt par pirmajām trīs slimības dienām, daudzi noteikti
aizdomāsies, vai tiešām palikt mājās un ārstēties.
Par pirmajām trīs dienām maksāt nevēlas
Labklājības ministrija ir rosinājusi noteikt, ka darba devējs
slimības naudu nemaksā par pirmajām trīs dienām. Proti, darba
devējs slimības naudu izmaksās par laika periodu no ceturtās līdz
11. darbnespējas kalendāra dienai un ne mazāk kā 80 procentu
apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no sestās
līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai. Domāju, ka daudzi
darbinieki izvēlēsies nezaudēt atalgojumu par trīs dienām un
dosies uz darbu, neraugoties uz veselības stāvokli.
Uz darbu pašā vīrusa aktīvākajā periodā
Ņemsim par piemēru to pašu izplatīto saaukstēšanos –
lielākais vīrusu daudzums organismā un to maksimālā izpausme ir
2. un 3. infekcijas dienā. Labklājības ministrijas rosinājums,
kas spiež cilvēkus doties uz darbu, lai nezaudētu atalgojuma daļu,
nozīmē, ka cilvēki strādās arī pašā akūtākajā vīrusa
periodā. Loģiski secinot, vīruss izplatīsies arī citu kolēģu
vidū, kuri to nodos aizvien tālāk, un mūsu valsts iegūs kārtīgu
gripas epidēmiju, nemaz nerunājot par darbspējām un darba
kvalitāti šajā laikā.
Radīs nopietnas saslimšanas
Gribētos cerēt, ka Labklājības ministrijas vadībā ir kāds
kompetents cilvēks, kurš ir dzirdējis –
lai ārstētu saaukstēšanos, nepieciešams miers un atpūta, nevis
trīs aktīvas darba dienas pašā slimības karstumā. Un
saaukstēšanās ir tikai viens no piemēriem, jebkuras slimības
ārstēšana prasa mieru un atslodzi. Šis ministrijas rosinājums
faktiski nozīmē, ka cilvēki slimības laikā zaudēs sociālo
aizsardzību. Tas ne tikai mudinās cilvēkus nākt uz darbu slimiem,
bet arī veicinās slimības “ielaišanu”, kas attiecīgi novedīs
pie daudz nopietnākām veselības problēmām.
Iesaka ārstēties “pa daļām”
Ministrija šoreiz izvēlējusies ļoti nepiemērotu veidu, kā
cīnīties ar fiktīvajām slimības lapām ar nepamatoti ilgiem
slimības termiņiem. Vēl interesantāks šķiet ministrijas
piedāvājums, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas
gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var
izmantot vienā reizē vai pa daļām. Neesmu mediķis, taču domāju,
ka to pašu saaukstēšanos nevar ārstēt pa daļām, izmantojot
trīs atsevišķas dienas gada laikā. Tad jau vidējam darba ņēmējam
būtu jādomā: “Mazliet paārstēšos tagad, tad vēl vienu dienu
nākamajā mēnesī un vēl vienu pirms Jāņiem un būšu labs
darbinieks Labklājības ministrijas izpratnē.”
Citviet Eiropā slimības lapas apmaksā no pirmās dienas
Vai tiešām esam nonākuši līdz situācijai, kad budžeta
izdevumus samazināsim uz mūsu cilvēku veselības rēķina?
Paaugstināt pensijas vecumu, bērnus ātrāk sūtīt skolā, lai
ātrāk absolvē un dodas strādāt, nemaksāt par slimošanas laiku
– šādu politiku grūti nosaukt par tādu, kas orientēta uz
valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību. Acīmredzot
politika tiek veidota tā, lai tie iedzīvotāji, kuri vēl nav
aizbraukuši no Latvijas, vēlreiz apdomātu šādu iespēju. Latvijā
jau tā patlaban ir viens no īsākajiem slimības pabalsta ilgumiem
Eiropas Savienībā. Piemēram, Nīderlandē, Portugālē un
Bulgārijā slimības pabalstu var saņemt pat divas reizes ilgāk.
Lielā daļā ES valstu slimošanas periods tiek apmaksāts no pašas
pirmās vai vismaz otrās dienas, tāda kārtība ir Ungārijā,
Maltā, Polijā, Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā un citās valstīs1.
Darbs dara veselu
Mēs visi zinām bēdīgi slaveno teicienu “Darbs dara brīvu”,
kas bija lasāms uz nacistu koncentrācijas nometnēm Vācijā.
Izskatās, ka mūsu pašu Labklājības ministrija ir lēmusi, ka
darbs dara arī veselu. Atliek vien piebilst, ka ministriju, kura
vēlas atņemt vienu no būtiskākajām sociālajām garantijām, ir
apšaubāmi saukt par “labklājības”.
1
http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/phoebe/ministrija_sabiedribas_lidzdaliba_ab75e1a6c38b637dc22573d800293aaa/6pielikums.pdf
Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts
