Neizsakāmu izbrīnu manī izraisīja «Zemgales Ziņās» publicētais raksts par neiedomājamo alkatību, pat nekaunību, kad pašvaldību vadītāji, neskatoties uz dramatisko stāvokli valstī, nerēķinās ar tiem, kuriem jāatvadās no ilgajos darba gados nopelnītās pensijas daļas.
To nevar salīdzināt ar lielajām ierēdņu algām vēl tagad, dižās krīzes apstākļos. Strādājot no 1948. līdz 1990.gadam un pēc tam Jelgavas domes revīzijas komisijā, biju nopelnījis pensiju Ls 185,50 apmērā, ko līdz šim saņēmu regulāri. Būdams pensionārs, pēc pilsētas domes apstiprinājuma skaitījos Zemgales apgabaltiesas piesēdētājs un Represēto, kā arī Valsts neatkarības cīnītāju statusa piešķiršanas komisijas loceklis. Šogad tiesā esmu aicināts tikai vienu reizi, bet uz komisijas sēdēm domē – dažreiz. Par pērnā gada darbu domē saņēmu niecīgu atalgojumu, bet tagad tiesas piesēdētāju un komisiju locekļu darbība likvidēta.Ik mēnesi uzrakstu arī dažus rakstus «Zemgales Ziņās», un no honorāra man atskaita nodokļus no pirmā lata. Minētais lielais pensijas atvilkums skaidri parāda bezjēdzību, kas valda attiecīgajās valsts institūcijās sakarā ar pensionāru algotā darba statusa un atalgojuma novērtēšanu, kur pietiek saņemt dažus desmitus latu, lai zaudētu simtus. Joprojām strādājošo algas un pensionāru pensijas ievērojami atšķiras. Nav noteikti arī algu un pensiju maksimālie lielumi. Lai segtu lielos finansiālos iztrūkumus, vieglāk to darīt ar aktīvo pensionāru pensijām, jo daudzu pensijas ir zem minimālā iztikas līmeņa. Tamdēļ tie spiesti strādāt, kamēr bagātie pensionāri atpūšas ārzemju kūrortos. Būtu jādara viss, lai pie atbildības tiktu saukti un lielos zaudējumus segtu cilvēki, kas izsaimniekojuši valsts kasi. Bet, kā vērojams, daļa no tiem nodrošināta ar labiem amatiem EP un pašvaldībās. Visas nepilnības mūsu izdotajos un pieņemtajos likumos ir kā Berlīnes mūris, kas nodrošina valsts naudas izšķērdētāju aizsardzību. Tas izskaidrojams ar mūsu Saeimas neprofesionālo sastāvu, kur trūkst juristu, ekonomistu, tautsaimnieku un zinātnes pārstāvju visās tautsaimniecības nozarēs. Bet pārsvarā tur darbojas daļa deputātu, kas nodrošina un aizstāv savu personīgo grupu intereses, pieņemot attiecīgus likumus. Lai labotu katastrofālo situāciju visās jomās, jāveic rūpīgas reformas, bet ne steigā pieņemtu ideju realizācija. Spilgts piemērs izglītības jomā ir nepieciešamā augstā pedagoģiskā izglītība bērnudārzu audzinātājām, mācību priekšmetu specializācija skolotājiem pamatskolās, kur agrāk katrs skolotājs bija sagatavots, lai varētu mācīt visus priekšmetus. Tamdēļ arī Latvijā ir tik mazs skolēnu skaits uz katru skolotāju un jālikvidē daudz mazo skolu. Daļa visu agrāk un arī tagad pieņemto likumu vērsti tieši pret valstij nozīmīgo pedagogu darbu un viņu atalgojumu. Lasot «Ziņās» publicēto, rodas aizdomas, ka rudenī mūsu skolas skolotāju trūkuma dēļ nevarēs pilnībā strādāt.Arī mana sieva Gunta Hartmane, kas arī ir Zemgales apgabaltiesas piesēdētāja, no savas jūlija mēneša pensijas zaudējusi Ls 99,17, lai gan tiesas piesēdētāju amats likvidēts ar 1.jūliju.Esmu saņēmis rēķinu Nr. 1550. no Jelgavas Izglītības pārvaldes par Ls 49,97 nomaksu sakarā ar airu laivas novietošanu airēšanas bāzē, kā dēļ ir pamatots jautājums par tā nomaksu par daļām.Domāju, ka mēs neesam vienīgie, kurus skārusi paviršā pieeja un maksimālisms pensionāru atalgotā darba noteikšanā, kas veikta steigā, neiedziļinoties patiesajās darba attiecībās. Nevaram iebilst pret desmit procentu pensijas atvilkumu sakarā ar pieņemtajiem likumiem dižās krīzes apstākļos. Vairāk gan būtu jāgaida KNAB un Valsts kontroles, juridisko iestāžu aktīva rīcība, atbalsts no biezāko algu un maku īpašniekiem, bet, par dziļu nožēlu, to nevar manīt. Neredzu gaismu tuneļa galā.
