Eiro ieviešanas jautājums kļūst arvien aktuālāks un pieaug cilvēku vēlme iegūt pilnīgu informāciju par šo procesu. To jūtu, arī lasot komentārus pie saviem bloga ierakstiem. Ļoti labi, ka sākušās tik plašas diskusijas, jo tasļaus cilvēkiem labāk izprast notiekošo.
Tomēr diemžēl diskusijas karstumā izskan arī nepilnīga vai aplama informācija. Tāpēc vēlos pieskarties un atspēkot kādu eiro ieviešanas mītu.
Bieži dzird, ka, Latvijai iestājoties eiro zonā, mēs būsim spiesti apmaksāt Grieķijas un citu valstu parādus. Jāsaka, ka tā nav patiesība.
Tas, ka Eiropas valstis viena otru atbalsta, ir laba lieta visiem, jo valstis ir cieši saistītas un atkarīgas viena no otras, piemēram, eksporta jomā. Tādēļ tiek veidoti fondi, gluži kā apdrošināšanas iemaksas, ar kuru starpniecību valstis grūtību brīžos var aizdot (uz procentiem) cita citai līdzekļus problēmu novēršanai, un šāda palīdzība var kādreiz būt vajadzīga arī Latvijai. Vērojot pašreizējo notikumu attīstību, var droši sagaidīt, ka Grieķijas parādu jautājums tiks atrisināts līdz laikam, kad Latvijai paredzēts pievienoties eiro zonai.
Nedaudz par gaidāmajām Latvijas iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Pirmo piecu gadu laikā tās būs 40 miljoni eiro (28 miljoni latu) ik gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda šim skaitlim jāsasniedz 324 miljonus eiro (226,8 miljonus latu). Tās ir iemaksas pamatkapitālā, nevis zaudējumu norakstīšana, turklāt par šo naudu mēs saņemsim dividendes.
Vienīgais veids, kā iemaksāto naudu var zaudēt, ir tad, ja palīdzības saņēmējvalsts bankrotē. Patlaban lielākās bažas ir par Grieķiju, taču pat pie sliktākā scenārija Latvija neuzņemsies pārējo eiro zonas valstu esošās saistības attiecībā uz šo valsti.
Runas par miljardu iemaksām ir pārspīlētas un ir ļoti liela varbūtība, ka šādas iemaksas nebūs jāveic. Šī sistēma ir līdzīga centrālās bankas un komercbanku darbībai – centrālā banka var aizdot komercbankām neierobežotu naudas daudzumu, bet praktiski tas tā nekad nav noticis. Garantija, ka komercbanka nepieciešamības gadījumā var aizņemties no centrālās bankas naudu, darbojas pati par sevi kā efektīvs instruments uzticības nodrošināšanai. Līdzīgi būs arī ar eiro zonas valstīm un ESM – fonds darbosies kā garantija un atvieglos šo valstu iespējas iegūt nepieciešamo naudu savu vajadzību finansēšanai.
