Vides aizsardzības
un reģionālās attīstība ministrijai
Jelgavas novada
domes deputātu Kārļa Rimšas, Aivara Geidāna, Ralfa Nemiro,
Irinas Dolgovas
atklāta vēstule –
iesniegums.
Rakstīt šādā
formā iedvesmoja 1.–2.
marta nakts notikumi Rīgas domē un ministra K.Gerharda komentāri
par to Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Ja stāsts par
demokrātijas ierobežojumiem attiektos tikai uz Rīgas domi, tad pēc
tik aktīvas ministra pozīcijas noklausīšanās ministriju
netraucētu.
Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas 2018. gada 6. marta
ministra padomnieces Santas Vaļumas sagatavotajā preses relīzē
lasāms: “Papildus VARAM 2018. gada 1. martā nosūtīja vēstuli
visām 119 pašvaldībām, pieprasot izvērtēt un novērst šāda
ierobežojuma regulējuma ietveršanu pašvaldību nolikumos. Vēstulē
norādīts arī pieprasījums gadījumā, ja šāda norma ietverta
kādā no pašvaldības nolikumiem, to nekavējoties svītrot,
nodrošinot domes darbības atbilstību demokrātiskās valsts
pamatprincipu standartiem.”
Vai šādas vēstules
rakstītāji spēj iztēloties, kā tas notika praktiski (atbilde
bija jāsniedz līdz 15. martam)?
Vai viņi tiešām
domā, ka pašvaldībā pie varas esošais vairākums, saņēmis no
ministrijas vēstuli ar “pieprasot izvērtēt’’, sāka cītīgi
pētīt pašu radītos dokumentus, lai tajos atrastu iespējamās
demokrātijas ierobežošanas pazīmes?
Vai tiešām
ministrija pieļauj domu, ka oponentu ierobežojumi pašvaldību
normatīvajos dokumentos rodas nejauši?
Kas bija tie
atbildes sagatavotāji? Jelgavas novada gadījumā, visticamāk, tā
bija privāta juridisko pakalpojumu SIA, ar kuras “svētību’’
izdarīja pēdējos Jelgavas novada pašvaldības nolikuma
grozījumus, kas deputātu tiesības ierobežo nesalīdzināmi vairāk
kā Rīgas domē. Iespējamās atbildes saturu nav grūti uzminēt.
Līdz mums, deputātiem, nenonāca ne vēstule, ne sniegtā atbilde.
Ir patīkami redzēt
tik apņēmīgu rīcības solījumu no ministra puses, tikai vispirms
vajadzētu sākt ar tām pašvaldībām, kurās klaji un nepārprotami
likuma pārkāpumi jau ir notikuši (nolikumi ir publicēti) – tas
ir Jelgavas novadā un Jelgavas pilsētā.
Turpmāk Jelgavas
novada domes deputātam atļauts: uzdot ziņotājam līdz diviem
jautājumiem, katrā izskatāmā jautājumā debatēt tikai vienu
reizi, labojumus iesniegt ne vēlāk kā trīs stundas pirms sēdes,
tikai pēc domes sēdes uzklausīt izpilddirektora īsu pārskatu un
izjautāt par pārskatā minēto.
Cik lietderīgi ir
domes sēdē lēmuma projekta izskatīšanas laikā jautāt, debatēt
un debatētājus klausīties, ja iespējamie labojumi par izskatāmo
jautājumu bija jāiesniedz ne vēlāk kā trīs stundas pirms?!
Ja pašvaldības
izpilddirektora ziņojums ir ārpus audio ieraksta un protokola, ja
domes sēdēs debates ir bezjēdzīgas pēc būtības, jo nav uz
iespējamu labojumu vai priekšlikumu vērstas, tad iedzīvotājiem
zūd iespēja iepazīt deputātu argumentāciju lēmumu pieņemšanā.
Šādā gadījumā audio ieraksta veikšana un publicēšana kļūst
lieka.
Latvijas radio1
žurnālista E.Kupča sagatavotajā 1. marta informācijā varēja
saprast, ka par Rēzeknes domes ierobežojumiem neesot bijušas
deputātu sūdzības, tādēļ ministrija nav iebildusi. Arī no
Jelgavas pilsētas domes laikam nav bijusi neviena sūdzība, un
tādēļ ministrija ir pieļāvusi vēl drastiskākus grozījumus
pašvaldības nolikumā –
“debates, ja domes deputāti nobalso par debašu rīkošanu’’.
Vai ministrija
kontrolē pašvaldību nolikumu un noteikumu atbilstību Satversmei,
likumiem un demokrātijas principiem tikai tad, ja ir saņemta
sūdzība?!
Jau 2017. gada 5.
decembrī četri Jelgavas novada domes deputāti vērsās ar lūgumu
VARAM izvērtēt Jelgavas novada pašvaldības nolikuma izmaiņas.
Vēl papildus ministrijā iesniegti trīs deputātu iesniegumi.
Ministrija daļēji iebilda, bet vietējā vara to ignorēja.
Publiskajā telpā Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada pie varas
esošo centienus ierobežot citādi domājošos ne ministrs, ne
ministrijas amatpersonas pat nepiemin.
Ja 19. martā
ministrija Rīgas domei ir pieprasījusi nolikuma maiņu, bet par
Jelgavas novadu un pilsētu joprojām klusē, tad šāda nostāja
iegūst izteikti partejisku nokrāsu, kurai ar tiesiskumu un
demokrātiju ir maz sakara. Šādu ministrijas rīcību varam vērtēt
tikai kā darbības imitāciju.
Cienījamie Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņi!
Lūdzu,
pacentieties, lai pašvaldības ievērotu likuma garu un demokrātijas
principus, vai arī informējiet ministru par (ne)paveikto šajā
jomā, lai ministra paustais masu medijos būtu atbilstošs Jūsu
“sasniegumiem’’ Rēzeknes, Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada
un, iespējams, arī citu pašvaldību pārraudzībā.
Ņemot vērā
iepriekšējo pieredzi, vērojot pēdējā laika notikumus un
ministra izteikumus, mums ir pamats uzskatīt, ka arī ministrs,
līdzīgi kā Jelgavas novada domes deputāti, tiek visai pieticīgi
informēts.
2018. gada 21. martā
Ar cieņu,
Kārlis Rimša,
Aivars Geidāns, Ralfs Nemiro, Irina Dolgova
Foto: Raitis Puriņš
