Lai arī stress
samērīgās devās vērtējams kā pozitīvs, ilgstoši neārstēts
un nepamanīts tas var veicināt dažādu psihosomatisku saslimšanu
attīstību. Lai pievērstu vecāku uzmanību sliktā stresa jeb
distresa ietekmei uz bērnu un pusaudžu veselību, Latvijas Pediatru
asociācija ir apkopojusi būtiskāko informāciju par bērnu un
pusaudžu sliktā stresa simptomiem, cēloņiem un sekām, kā arī
ārstēšanas un profilakses pasākumiem distresa mazināšanai.
Par izplatītākajiem
sliktā stresa jeb distresa cēloņiem bērniem un pusaudžiem
uzskatāmas nesaskaņas ģimenē, jaunas vides un sabiedrības
apgūšana, pārmēru lielas vecāku vēlmes, kas saistītas ar bērna
sasniegumiem, šķiršanās no tuviniekiem un draugiem, spiediens no
vienaudžu puses, krasas dienaskārtības pārmaiņas, skolas gaitu
uzsākšana jaunā mācību iestādē, pārmērīga aizraušanās ar
datorspēlēm, jauna ģimenes locekļa parādīšanās, kā arī
nepārtraukts uztraukums par savu sniegumu un citi faktori.
Mūsdienās, kad
bērni ne vienmēr saņem pilnvērtīgu uzturu, ir būtiski lietot
arī magniju, kas var būtiski samazināt magnija deficīta draudus.
Magnija deficīts organismā var pastiprināt slikto stresu pat tad,
ja organismā nav citu kairinātāju, kas to varētu izraisīt.
Latvijas Pediatru
asociācija atgādina, ka, pamanot sliktā stresa pazīmes un
izmaiņas bērna uzvedībā, ir svarīgi meklēt palīdzību,
vēršoties pie kāda no speciālistiem.
Plašāku
informāciju par bērnu un pusaudžu stresu iespējams meklēt mājas
lapā www.stress.lv,
kur ikvienam interesentam bez maksas iespējams iepazīties un
lejupielādēt informatīvo materiālu par bērnu un pusaudžu stresa
cēloņiem, sekām, ārstēšanu un profilaksi.
Latvijas Pediatru asociācija
