Pēdējā laikā darba devēju vidū aizvien
aktuālāki kļuvuši jautājumi, kas saistīti ar darbinieku
civiltiesisko atbildību, – darba līgumā iekļaujamie noteikumi par
darbinieku civiltiesiskās atbildības pamatu un apmēru, darbinieku
kolektīvā atbildība, līgumi ar pilnu materiālo atbildību, kā arī
darba devēju rīcība, konstatējot darbinieka nodarītos
zaudējumus.
Šādus jautājumus regulē Darba likuma 23.
nodaļa. Slēdzot darba līgumu, darba devējs ar darbinieku var
vienoties par darbinieka civiltiesiskās atbildības
pamatu un apmēru
saskaņā ar Darba likuma 86., 87., 88.
pantu, iekļaujot darba līgumā attiecīgos punktus, noslēdzot līgumu ar
darbinieku par kolektīvo materiālo
atbildību vai līgumu par darbinieka pilnu materiālo
atbildību. Tādā veidā darba devējs
pasargā sevi un liek darbiniekam uzņemties atbildību, ja viņa vainas dēļ
darba vietai nodarīti zaudējumi.Gadījumos, ja darba devējs uzskata, ka
darbinieks viņam nodarījis zaudējumus, nepieciešams precizēt, ka
darbinieks bez attaisnojoša iemesla nav veicis darbu vai arī – ka
veicis prettiesiskas darbības, kuru rezultātā nodarīti zaudējumi.
Darbinieka rīcība atzīstama par prettiesisku ne tikai tad, ja viņš
pārkāpis likumu, bet arī tad, ja viņš, neizrādot nepieciešamo
rūpību, vispār nepilda vai nepienācīgi izpilda savus darba
pienākumus, kas konkretizēti darba līgumā un citos darba devēja
sagatavotos dokumentos. Saskaņā ar Darba likuma 79. panta pirmo
daļu darba devējam šādos gadījumos ir tiesības ieturēt no
darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, ko
viņam radījis darbinieks. Tam gan nepieciešama darbinieka
rakstveida piekrišana. Vienkāršoti sakot-lai darba devējs varētu
piedzīt zaudējumus no darbinieka, jābūt trim obligātiem
nosacījumiem – konstatētai zaudējumu esamībai, konstatētam, ka
zaudējumi radušies darbinieka rīcības dēļ, un apstiprinātam, ka
darbinieks piekrīt tam, ka darba devējs zaudējumus atvelk no viņa
darba samaksas. Piemēram, darba devējam veicot veikalā
inventarizāciju un konstatējot iztrūkumu veikala kasē vai produktu
daudzumā, darba devējs ir tiesīgs ieturēt iztrūkumam atbilstošu
summu no veikala pārdevēja, ja tas devis rakstisku piekrišana šāda
ieturējuma veikšanai. Darba devējs nedrīkst, neraugoties uz
darbinieka iebildumiem vai vispār neinformējot darbinieku, veikt
ieturējumu no darbinieka darba algas kā zaudējumu atlīdzību. Šādā
gadījumā Valsts darba inspekcija darba devēju var saukt pie
administratīvās atbildības un sodīt pēc Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 41. panta par darba tiesisko
attiecību regulējošo normatīvo aktu
pārkāpšanu.Protams, darbinieks ir tiesīgs apstrīdēt
darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai
apmēru, nepiekrist ieturējumam no viņa darba samaksas un nedot
rakstisku piekrišanu ieturējumam no darba samaksas. Šādā gadījumā
darba devējam ir tiesības saskaņā ar Darba likuma 79. panta otro
daļu divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas vērsties tiesā
vai policijā ar iesniegumu par zaudējumu nodarīšanas faktu, lūdzot
attiecīgo darbinieku saukt pie kriminālatbildības par noziedzīga
nodarījuma izdarīšanu, piemēram, par mantas vai naudas summas
zādzību vai piesavināšanos.Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai
jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību
jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju
konfederācijas Zemgales reģiona konsultāciju centrā Jelgavā,
Atmodas ielā 19, kā arī, zvanot pa tālruni 63020449 vai sūtot savus
jautājumus uz e-pastu jelgava@lddk.lv.
