Līdz
ar jauno mācību gadu bērni un pusaudži lielāko daļu dienas pavadīs skolā, tāpēc
pedagogiem ir būtiska loma kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā
mazināšanā. Lai veiksmīgi uzsāktu sarunu ar skolēniem par šo problēmu,
sagatavotos tai un zinātu, ko darīt ikdienā kibermobinga mazināšanā,
iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros mobilo sakaru operators “Bite” un
Latvijas Drošāka interneta centrs (Drošsinternets.lv) ir sagatavojuši
praktiskus padomus pedagogiem.
# Iemanto uzmanību ar zināšanām!
Mūsdienās
liela daļa bērnu un pusaudžu ikdienas norisinās digitālajā vidē. Tāpēc bieži
vien viņi nevēlas ieklausīties padomos, ko sniedz pedagogi, jo viņiem šķiet, ka
pieaugušie neizprot digitālajā pasaulē notiekošo un nezina, kas jauniešiem ir
aktuāli. Pedagogiem ir būtiski kliedēt šo pieņēmumu.
Lai
varētu runāt ar skolēniem par emocionālo pazemošanu internetā, pedagogiem, ir
“jāapbruņojas” ar zināšanām par kibermobingu un digitālās vides aktualitātēm
skolēnu vidū. Piemēram, ir svarīgi zināt, kādās tiešsaistes aktivitātēs bērni
un pusaudži šobrīd pavada laiku un kādas tēmas tur šobrīd ir aktuālas – kurus
sociālos tīklus skolēni lieto, par kādām aktuālām tēmām tur šobrīd raksta,
kādas ir šī brīža populārākās spēles vai mobilās aplikācijas u.tml.
Esot
lietas kursā par aktualitātēm auditorijas vidū, uzsākt sarunu vienmēr būs
vienkāršāk. Tā būs iespēja pieteikt sevi kā līdzvērtīgu sarunas biedru, izrādīt
kopīgas intereses un iesaistīt dialogā skolēnus. Kāpēc lai jūs neorganizētu
skolā klases stundā skolēniem prezentāciju dienu “Mana iecienītākā nodarbe
internetā”? Tas ļaus pedagogiem vienmēr būt lietas kursā par to, kas bērniem ir
aktuāli.
# Esi sarunas iniciators dažādos veidos!
Ir
vienkāršāk par problēmu nerunāt un ignorēt to, tāpēc mērķtiecīga sarunas
uzsākšana ar skolēniem par kibermobingu un ikdienas uzvedību internetā, ir
stūrakmens tā izskaušanai. Tiesa, reizēm pedagogi ir skeptiski, ka tiešas
sarunas iniciēšana par problēmu cietīs neveiksmi šajā auditorijā vai izraisīs
nievājošu pretreakciju. Ko darīt?
“Bites”
un Drošsinternets.lv eksperti norāda, ka efektīvs veids, kā uzsākt sarunu par
šo tēmu, ir integrēt to citas tēmas saturā. Piemēram, lai stāstītu par
uzvedības normām digitālajā pasaulē, kas pamatprincipos ir teju identiskas
reālajai dzīvei, šo tēmu var efektīvi integrēt vēstures, literatūras un pat
informātikas saturā. To var apspriest, runājot par naida runas gadījumiem
vēsturiskos notikumos, analizējot tehnoloģiju un interneta iespējas vai lasot
kādu literatūras darbu, kur neizpaliek savstarpējo attiecību risināšana u.tml.
Patiesībā,
pedagogu uzdevums ir būt radošiem un atrast kibermobinga potenciālu sasaisti ar
mācību saturu. Turklāt kibermobinga tematiku var integrēt arī dažādos skolas
pasākumos, piemēram, nosakot to kā galveno tēmu sporta dienas aktivitātēm,
dzejoļu un stāstu rakstīšanas, kā arī zīmēšanas konkursiem u.tml., tādējādi
veicinot apziņu, ka otra apsaukāšana – vienalga, digitālajā vidē vai reālajā
dzīvē – šajā skolā netiek akceptēta.
# Seko līdzi skolēnu aktivitātēm tiešsaistē!
Lai
skolēnu ikdienas paradumos iedibinātu cieņpilnas savstarpējās attiecības ne
tikai reālajā, bet arī virtuālajā pasaulē, tam būs nepieciešams laiks. Tāpēc ir
būtiski, lai pedagogi ir klātesoši ne tikai skolā, bet arī tiešsaistē.
Piemēram, klases audzinātājs var kļūt par klases grupas administratoru mobilajā
aplikācijā “WhatsApp”, kā arī izveidot klases grupu sociālajā tīklā “Facebook”,
vienlaikus pirms tam vienojoties par noteikumiem, tajā skaitā sarakstes formu
un stilu. Pedagogi pēc savas izvēles var gan veidot draudzību ar skolēniem sociālajos
tīklos, gan arī sekot viņu aktivitātēm “Youtube”, “Instagram”, “Snapchat” u.c.
platformās vai vienkārši šīs aktivitātes pārrunāt klātienē.
Iespējas
ir daudz, un tām ir liela nozīme kibermobinga mazināšanā. Iesaiste skolēnu
aktivitātēs tiešsaistē, sekošana līdzi tam, kādas darbības tīmeklī veic bērni
un pusaudži, ir efektīvs veids kā identificēt emocionālo pazemošanu internetā.
Eksperti
atgādina, ka kibermobings izpaužas vairākos veidos – kā aizskaroši komentāri
sociālajos tīklos, bez otra atļaujas publicētas izķēmotas fotogrāfijas,
nievājošas ziņas sarakstē u.c. Savukārt starp interneta platformām, kur tas
novērojams, ir sociālie tīkli “Instagram”, “Facebook”, “Snapchat”, “YouTube”,
kā arī mobilās lietotnes “WhatsApp”, “Facebook Messenger” u.tml., taču
jāatceras, ka kibermobings var tikt īstenots arī zvanu un īsziņu veidā.
# Aicini skolēnus ziņot!
Šo
vardarbības veidu par īpaši bīstamu padara tas, ka varmāka to var izvērst pret
upuri 24/7. Papildus tam, kibermobingā parasti ir iesaistīti vairāk nekā divi
cilvēki – varmāka, upuris, atbalstītāji, kas motivē varmākas izdarības, kā arī
klusējošais vairākums, kuri zina, ka emocionālā pazemošana internetā notiek,
bet neko nedara, jo paši baidās kļūt par tās upuri.
Lai
mudinātu skolēnus ziņot par kibermobingu, sevišķi upurus un klusējošo
vairākumu, pedagogiem ir īpaši svarīgi veicināt viņos izpratni par to, ka
nevienam bērnam vai pusaudzim nav jāpaliek vienam pašam ar savu problēmu. Tāpat
sarunās jāuzsver, ka kibermobinga situācijas risināšanā izšķiroša loma ir tieši
pieaugušo iesaistei un viņu kopīgam darbam ar upuri un varmāku.
Gan
skolēni, gan viņu vecāki un pedagogi var ziņot par kibermobinga gadījumiem
mājas lapas Drossinternets.lv sadaļā “Ziņot”, mobilajā lietotnē “Drošs
internets”, kā arī nepieciešamības gadījumā lūgt padomu un konsultēties, zvanot
uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālruni 116111.
Ziņot par neatbilstošu saturu var arī sociālo tīklu administrācijām.
# Kā pedagogiem integrēt kibermobinga tematiku septembrī?
Ņemot
vērā emocionālās pazemošanas internetā aktualitāti bērnu un pusaudžu vidū, eksperti aicina pedagogus integrēt kibermobinga
tematiku kādā no audzināšanas stundām jau septembrī. Tie var būt kopā ar skolēniem izstrādāti septiņi galvenie
priekšnoteikumi, kas katram bērnam un pusaudzim šogad jāņem vērā, komunicējot
internetā.
Piemēram,
lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu
kibermobingu, iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros ir izstrādāti “Kibermobinga
baušļi” bērniem un pusaudžiem:
#
Es domāju, pirms sūtu un publicēju internetā!
#
Es ziņoju par kibermobingu – vecākiem, pedagogiem, vietnē Drossinternets.lv vai
zvanot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bezmaksas Uzticības
tālruni 116111!
#
Es rūpīgi glabāju savas paroles!
#
Tiklīdz ieraugu riebīgu komentāru vai ziņu, es bloķēju vai ziņoju par agresīvo
komentētāju!
#
Es neatbildu uz riebīgām ziņām, lai neprovocētu agresoru un, aizstāvot sevi,
netīšām nekļūtu par tādu!
#
Es saglabāju kibermobinga pierādījumus – fotogrāfijas, ekrānšāviņus u.c.!
#
Es neesmu vienaldzīgs, ja manu draugu vai skolas biedru ir skāris kibermobings!
Foto: publicitātes
