Emocionālā pazemošana internetā jeb kibermobings ir
bīstams vardarbības veids, un to iespējams izvērst 24 stundas diennaktī, arī
vasaras brīvlaikā. Taču bieži vien pieaugušie, pamanot kibermobingu, kas tiek
vērsts pret pašu vai kāda cita bērnu, ignorē notiekošo, jo nezina, kā rīkoties
vai neapzinās problēmas nozīmīgumu. Lai veicinātu aktīvāku pieaugušo iesaisti,
mobilo sakaru operators “Bite” un Latvijas Drošāka interneta centrs (Drossinternets.lv)
iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros ir apkopojuši praktiskus padomus un
rīcības soļus, kas viņiem jāveic, saskaroties ar šo problēmu.
Lielai daļai Latvijas bērnu un pusaudžu savstarpējā
ikdienas komunikācija notiek mobilajās ierīcēs, piemēram, izmantojot sociālos
tīklus “Instagram”, “Snapchat”, “Facebook”, dažādās video spēļu vietnēs un
citviet. Tās ir arī platformas, kur tiek novērots kibermobings, un tur to var
pamanīt teju ikviens vērīgs pieaugušais. Tomēr daļa pieaugušo aizvien nemāk atpazīt
emocionālo pazemošanu internetā, bet daudzi nemaz nezina, ko darīt tādās
situācijās. Citi savukārt neapzinās problēmas nozīmīgumu un uzskata to par
pašsaprotamu bērnu savstarpējo attiecību parādību. Vēl daļa nepievērš tam
uzmanību, ja tas neskar viņu pašu bērnu.
“Kibermobings jeb emocionālā pazemošana internetā ir
salīdzinoši jauns vardarbības paveids, kas kļuvis aktuāls, attīstoties
tehnoloģijām. Digitālā pasaule nenovēršami turpinās attīstīties arī nākotnē, un
ikvienam ir svarīgi, lai tajā dominē atbildība un drošība. Tāpēc jāuzsver, ka
internets ir kopīga rūpe – mēs visi esam atbildīgi par to, kas tur notiek.
Pamanot kibermobingu, kas tiek vērsts pret jebkuru bērnu vai pusaudzi, ikvienam
pieaugušajam ir jārīkojas, lai to novērstu. Arī tad, ja runa nav tikai par savu
atvasi, jo lai cik skaudri tas neizklausītos – vienā brīdī no pasīva vērotāja
ikviens var kļūt par upuri,” stāsta “Bite” mārketinga vadītāja Diāna Šmite.
# Pamani
kibermobingu!
Lai gan visvienkāršāk kibermobings ir pamanāms
dažādos sociālajos tīklos, bieži apcelšana un draudīgu, aizskarošu ziņu
saņemšana notiek arī e-pastos, mobilās aplikācijas “WhatsApp” individuālajās
sarakstēs un grupu čatos, īsziņās un pat zvanos.
Kibermobingu, pirmkārt, var identificēt pēc tā
izpausmēm. Piemēram, tās var būt bērnu pazemojošas fotogrāfijas un
kompromitējoši video, zem kuriem parādās neglaimojoši komentāri. Tāpat tas var
būt arī izveidots viltus profils, kas regulāri publicē aizvainojošu saturu. Arī
vienas personas izslēgšana no grupas čata, kurā turpinās viņa apsmiešana un
šantažējošu īsziņu saņemšana, ir kibermobings.
Tā rezultātā krasi mainās upura uzvedība. Piemēram,
bērns var izrādīt pēkšņu nepatiku pret mobilo ierīci vai ļoti emocionāli reaģēt
tiklīdz uz to pienāk jauna ziņa (sākt raudāt, dusmoties u.tml.). Viņš var kļūt
noslēgts, pārlieku emocionāls, sākt negatīvi izteikties par saviem vienaudžiem
vai zaudēt interesi par hobijiem un citām nodarbēm, kas agrāk sagādāja
prieku.
“To, ka kaut kas nav kārtībā, var pamanīt ne tikai
konkrētā bērna vecāki, bet arī citi vecāki un pieaugušie – piemēram, ievērojot
sava bērna skolasbiedra, pilnīgi nepazīstama pusaudža apcelšanu sociālajos
tīklos vai uzzinot, ka atvases klasesbiedrs tiek aprunāts slēgtā “WhatsApp”
sarakstē. Var pamanīt arī cita bērna emocijas un ārējās izmaiņas. Būtībā tas
nozīmē paraudzīties plašāk uz to, kas ne tikai notiek ar tavu bērnu, bet arī ap
viņu – ar citiem bērniem,” piebilst “Drossinternets.lv” vadītāja Maija
Katkovska.
# Neignorē problēmu un rīkojies!
Kibermobings ir aktuāla problēma visu gadu, tas ir
klātesošs arī starp bērniem vasaras nometnēs, dodoties atpūtas braucienos
u.tml. “Drossinternets.lv” un emocionālā pazemošana internetā bērniem un
pusaudžiem ir ļoti nopietns pārdzīvojums. Ar to var saskarties ikviens no
viņiem, tāpēc pieaugušie nekādā gadījumā nedrīkst noraudzīties notiekošajā
klusējot.
Vispirms ir būtiski saglabāt pierādījumus –
ekrānšāviņus, kas apstiprina notikušo. Uzreiz pēc tam ir svarīgi ziņot par
notikušo Drossinternets.lv mājas lapas sadaļā “Ziņot”, kā arī nepieciešamības
gadījumā lūgt padomu un konsultēties, zvanot uz Uzticības tālruni 116111. Tāpat
ziņot par rupjiem komentāriem, aizskarošiem foto un video, kā arī viltus
profiliem sociālajos tīklos var arī to administrācijai.
Redzot, ka kāds bērns tiek aizskarts internetā,
pieaugušajiem par to ir jārunā savā starpā un jāinformē konkrētā bērna vecāki,
citi tuvinieki, kuri var palīdzēt. Ja mācību gadā tie, kuri ar bērniem pavada
vairāk laika, ir pedagogi, tad šobrīd vasarā tie ir, piemēram, sporta nodarbību
treneri, nometņu vadītāji u.tml. Arī viņiem ir jāiesaistās.
# Dod svarīgus padomus ikdienā!
Lai preventīvi rūpētos par kibermobinga mazināšanu,
ir būtiski izglītot atvases, piemēram, bērnam sākot lietot sociālos tīklus,
pārrunāt to lietošanas noteikumus un riskus, ar kuriem tur var saskarties.
Vecākiem svarīgi arī izsvērt, vai bērnam patiešām ir nepieciešams lietot
sociālos tīklus, ja viņš nav sasniedzis vecumu, no kura tajos drīkst
reģistrēties. Piemēram, “WhatsApp” drīkst lietot no 16 gadu vecuma, bet
“Instagram”, “Youtube”, “Snapchat” un “Facebook” – no 13 gadiem.
Lai neprovocētu pāridarītājus, pieaugušajiem
jāskaidro bērniem, ka ikdienā ir jāseko līdzi tam, ko viņi publicē internetā
vai sūta citiem. Piemēram, nedrīkst ievietot divdomīgas fotogrāfijas un video,
pakļauties kāda aicinājumam sūtīt kailfoto, rakstīt otru aizvainojošus vai
nomelnojošus komentārus un ziņas u.tml.
Tāpat pieaugušie var ikdienā dalīties ar vienkāršiem
ieteikumiem, kas bērniem noderēs, sastopoties ar kibermobingu. Piemēram,
mudināt neatbildēt pāridarītājam un ignorēt negācijas vai samulsināt varmāku,
atbildot ar smieklīgiem un pozitīviem “emoji”. Tāpat, agresoru ir jābloķē un
jāliedz viņam iespēju komentēt savā profilā sociālajos tīklos.
Foto: publicitātes
