Pārbaudījums lauksaimniekiem un dārzkopjiem šogad ir ne vien
sausā sezona, bet arī nopietnā kaitēkļu invāzija. Kas to
veicinājis un kā ar kaitēkļiem cīnīties, – skaidro Latvijas
Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais
dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Viens no labākajiem profilaktiskajiem pasākumiem kaitēkļu
ierobežošanai ir agra sēja un stādīšana. Diemžēl aizvadītā
gada plūdu sekas daudzviet liedza savlaicīgi uzsākt pavasara lauku
darbus, tādēļ agrās dārzkopības kultūras iesēja un iestādīja
vēlāk nekā parasti – nevis aprīlī, bet tikai maijā.
Tieši maijā, pateicoties netipiski siltajām dienām un naktīm,
veidojās ļoti labvēlīga vide kaitēkļu attīstībai. Tādējādi
vieniem kaitēkļiem daudzviet seko pavisam citi, – vieni grauž,
bet otri sūc. Jāatceras arī, ka kaitēkļu dzīves cikla straujā
attīstība noved pie maksimālā iespējamā paaudžu skaita, kas
maina arī to uzvedību. Feromonu slazdos jau novērots, ka ābolu
tinējs lido un dēj oliņas nepārtraukti, kas nav normāla
parādība.
Kaitēkļu vairošanos sarežģīti ierobežot arī ar
insekticīdiem, jo ļoti grūti atrast brīžus, kad gaisa
temperatūra ir zem +20 oC, lai insekticīda ekspozīcijas laiks būtu
pēc iespējas ilgāks. Karstā laika dēļ insekticīdi sadalās
teju tikpat ātri kā Spānijā, taču atļautais smidzināšanas
reižu skaits un intervāli ir kā Ziemeļeiropā.
Kā šādos apstākļos rīkoties?
-
Lauku un dārzu monitorings jāveic katru otro dienu
veģetācijas perioda brīžos, kad tiek maksimāli ietekmēta
sagaidāmā raža – katru dienu; -
Regulāri jāseko ziņojumiem VAAD mājaslapā;
-
Lai paaugstinātu insekticīdu efektivitāti, smidzināšanas
darbiem jāizvēlas nakts stundas, vēsākās dienas; -
Daudzu kultūru attīstība notiek ar 2–3 nedēļu
paātrinājumu, kas noteikti jāņem vērā, pielietojot augu
aizsardzības līdzekļus (AAL), lai varētu ievērot attiecīgajam
AAL paredzēto nogaidīšanas laiku; -
Kad ķīmiskās metodes izsmeltas, ilggadīgajās kultūrās
ir vērts ķerties pie kratīšanas, nolasīšanas, nomazgāšanas
ar augstspiediena mazgātājiem; -
Putniem karstajā laikā jānodrošina dzirdinātavas, lai
tie atlidotu padzerties un pēc tam pārbaudītu dārzu barības
meklējumos; -
Lai uzlabotu kultūraugu aizsargspējas, iespēju robežās
jārūpējas par mitruma nodrošinājumu. Vairs nedrīkst aizrauties
ar slāpekļa lietošanu zaļās masas palielināšanai, – tas
tikai radīs lielāku dažādu laputu sugu invāziju; -
Laukos, kur nav lietoti insekticīdi, strauji parādās
dažādi derīgie kukaiņi. Mārītes aktīvi dēj kāpurus tur, kur
novērojamas laputis. Liela nozīme derīgo plēsējkukaiņu
piesaistei dārzos ir ziedošo augu joslām (vislabāk kurvjzieži –
dilles, ķimenes, fenhelis, savvaļas burkāns); -
Var turpināt izmantot pudeļu lamatas ar rūgstošiem
šķidrumiem iekšā; -
Lai izķertu lidojošos īpatņus, piemēram, kāpostu un
rāceņu balteņus, kas jau lido, ir vērts padomāt par gaismas
avotu slazdu izvietošanu uz lauka un dārzos; -
Mazākās platībās jāizmanto dzeltenās līmes vairogi.
Ja tie pilni, maina uz jauniem, – izmanto dzeltenās polietilēna
plēves ruļļus, iztinot, nosmērējot ar “peļu” līmi un
nostiprinot gar augu rindām.
Māris Narvils: “Visām iepriekšminētajām darbībām jēga
būs tikai tad, ja jūs kaut pēc minimālās programmas būsiet
parūpējušies par kultūraugu savlaicīgu nodrošināšanu ar
mitrumu un mēslojumu. Ja tas nav izdarīts, tad ņemties ar kaitēkļu
dzenāšanu pašlaik vairs nav jēgas.”
Ilze Rūtenberga-Bērziņa, LLKC
Foto: no arhīva
