Latgales
kapos tikko aizvadīts Svecīšu vakars. Steidzīgos kapu kopējus sagaida Joņs,
vienīgais netālā ciemata iedzīvotājs. Šodien viņam īsti svētki, būs ar ko
parunāt, uzzināt jaunumus un pastāstīt kam pieder kārtējā svaigu ziedu noklātā
kapu kopiņa. Sevi Joņs ironiski dēvē par ciemata mēru, piebilst, ka slikts gan
viņš esot priekšnieks, jo visi no viņa aizbēguši.
Līdz pagasta pārvaldei vien kādi pāris kilometri, līdz novada centram 20. Vai
uzlabosies Joņa dzīve pēc novadu reformas? Tas gan nav skaidrs. Rūpes par viņu
līdz šim uzņēmās pagasta pārvalde, bet, kāda tā būs un vai vispār būs pēc
novadu reformas, skaidrības nav. Novada centrā vēl palikušās slimnīcas liktenis
nav zināms. Ja slimnīcu tomēr slēgs, uz reģiona centru, kas apmēram 100 kilometru
tāluma viņš jau nebrauks. Maršruta autobusi nekursē sen, jācer, ka par pensiju
piegādi nenāksies papildus maksāt. Joņam jau nav uz kurieni arī doties,
ja nu vienīgi uz nabagmāju, kā viņš sauc sociālās aprūpes centru, bet visdrīzāk
viņa pensijas arī tam nepietiks. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija (VARAM) kā vienu no trūkumiem min to, ka pašvaldības nenodrošina mājas
aprūpi, bet, apvienojot novadus, tā tiks nodrošināta. To, kā darbosies jaunie
apvienotie novadi, noteiks apvienošanas plānos, bet tie vēl tikai taps.
Šis ir tikai viens piemērs, viens cilvēks ar savu dzīves situāciju un saistību
ar konkrētu punktu Latvijas kartē. Daudzi
uz sevis mēģinām piemērīt pēdējo deviņu mēnešu laikā slavināto administratīvi
teritoriālo reformu. Un katram savs stāsts, uztraukums un cerības par to, kā
robežu maiņa ietekmēs jau tā mainīgo ikdienu. Atbildes nav ne jaunajai ģimenei,
kas tikko pārcēlusies uz reģionu, cerot uzsākt savu dzīvi novadā, ne
skolotājam, kura skolu visdrīzāk slēgs.
Kāds labums valsts attīstībai?
Kamēr mūsu mērķi bija iestāties Eiropas Savienībā un NATO, aizmirsām pienācīgu
uzmanību veltīt iekšpolitikai un valsts līdzsvarotai attīstībai. Lai arī vārdos
nepārtraukti tika deklarēta reģionu attīstība, realitātē notika pretējais.
Tagad šo kļūdu cenšamies labot, slēpjoties aiz teritoriālās reformas un visā
neveiksmēs vainojot pašvaldības. Interesanti, ko šodien teiktu tie eksperti,
kas savulaik aicināja nebūvēt ceļus uz reģioniem, apgalvojot, ka tad pa tiem
aizbrauks pēdējie cilvēki. Ceļus nebūvēja, bet cilvēki vienalga
aizbrauca.
2020.
gada budžetā ir būtiski samazināts finansējums pašvaldību un reģionālajiem ceļiem.
VARAM aprēķinājusi, ka reformas realizācijai ceļu tīkla sakārtošanai būs
vajadzīgi 300 milj. eiro. Pati teritoriālā reforma, kas būtībā runā tikai par
pašvaldību robežām, bez skaidriem attīstības instrumentiem neizmainīs situāciju
Latvijā. Ar tiem resursiem, kas atbrīvosies, samazinot administratīvos
izdevumus pašvaldībās, samazinot darbinieku un deputātu skaitu pašvaldībās vai
slēdzot skolas, nepietiks, lai panāktu strauju ekonomiskās attīstības
augšupeju. Tomēr, iespējas ir un atliek beidzot būt drosmīgiem un uzticēties
Latvijas cilvēkiem un Nacionālajā attīstības plānā, kurš šobrīd nodots
sabiedriskajai apspriešanai, paredzēt programmas visas valsts teritorijas
vienmērīgai attīstībai.
Vai uzlabosies valsts pārvalde?
Valdībā, strādājot pie šādām izmaiņām, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus, ir
jāievēro svarīgi pamatnosacījumi. Pirmkārt, jātiek skaidrībā pašiem par to, kā
jaunveidojamās valsts pārvaldes formas – pašvaldības – iekļausies kopējā valsts
pārvaldes struktūrā. Otrkārt, jāspēj izskaidrot un argumentēti pamatot
sabiedrībai nepieciešamās reformas. Treškārt, jāsagatavo nepieciešamos
dokumentus tā, lai gaidāmās, ļoti nozīmīgās pārmaiņas, ir saprotamas un
pamatotas. Ceturtkārt, nozaru reformām jābūt saskaņotām ar ieplānotām izmaiņām
pašvaldību struktūrās un nedrīkst pieļaut iepriekšējo reformu laikā pieļautās
kļūdas, kad izmaiņas pašvaldībās iet savu ceļu, bet nozares dzīvo savu.
Vai pašvaldību reforma var izdoties?
Veiksmīgas reformas formula ir pavisam vienkārša, bet prasa
piepūli un izpratni no tās realizētājiem.
Pašvaldība ir svarīgs valsts pārvaldes elements. Un spēcīgs mehānisms ir tikai
tad, kad visi sadarbojas un ir līdzvērtīgi partneri gan vietējā, gan valsts
līmenī. Jauns vietējo pašvaldību likums ieviestu skaidrību un būtu pamats
saturiskām diskusijām un pašvaldību finansējuma modeļa izstrādei. Piemēram,
nodefinējot likumā funkcijas, kuras tiks nodrošinātas vistuvāk
iedzīvotājam. Manuprāt, sociālā un fiziskā drošība jānodrošina pagastu līmenī.
Pagastu līmenis ir arī tas, kur vislielākā loma kopienai. Izvirzot pagasta
pārvaldnieku no sava vidus, iedzīvotāji organizēsies un līdz ar to uzņemsies
atbildību par savas teritorijas attīstību.
Novadā ievēlētajiem deputātiem jāpārstāv visa novada teritorija. Rūpīga
funkciju un uzdevumu revīzija, vienlaicīgi pakalpojumus padarot viegli
saņemamus un saprotamus ļaus uzlabot kvalitāti, ieekonomēt līdzekļus.
Nedrīkst aizmirst, ka pašvaldību teritoriālā reforma, ir par cilvēkiem un viņu
dzīvēm, nevis par kartē proporcionāli sazīmētām robežām un politiskajām spēlēm.
Foto: pixabay.com
