Es pastāvīgi tiekos ar saviem vēlētājiem, un sūdzību ir daudz. Taču
visbiežāk dzirdu, ka viņiem rodas sajūta, ka tauta šajā valstī ir kā
slaucamas govis. Vai runa ir par augstajām zāļu cenām vai pārtiku,
piemēru ir daudz mums visapkārt. Ne visi gan interesējas, kas notiek
tepat viņu pilsētā, kur paklusām tiek bīdīti un domes sēdēs bez ierunām
apstiprināti tūkstošus vērti projekti.
Dažreiz pārņem sajūta, ka
domē ir tikai divi politiskie spēki – domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš
un viņa sabiedrotie no vienas puses un “KPV LV”, kuru pārstāvu es viens
pats, no otras. Ja A.Rāviņam liktu definēt vārdu “opozīcija”, viņš
noteikti teiktu, ka tas ir sinonīms vārdam “ienaidnieks”. Par viņa domes
īstenotajiem netīrajiem gājieniem pret mani, kas bieži vien savā
intelektuālajā briedumā nesasniedz pat desmitgadnieka līmeni, varētu
rakstīt memuārus.
No apšaubāmajiem domes atbalstītajiem projektiem kā
nesens piemērs jāizceļ 24. augustā izskatītais lēmumprojekts par
“ilgtermiņa saistību uzņemšanos un ilgtermiņa aizņēmumu” mikroautobusa
iegādei pašvaldības iestādes “Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skola”
vajadzībām. Nevienam domes deputātam jautājumus neradīja prasītā
aizņēmuma summa – vismaz 135 tūkstoši eiro. Par šādu naudu varētu
komplektā nopirkt arī “Porsche” apvidus auto.
Kad sāku interesēties
par pasakaini dārgo plānoto iepirkumu, stāsti mainījās nemitīgi.
Pašvaldības iestādes “Sporta servisa centrs” direktora vietniece Maija
Actiņa, kas sastādīja iepirkuma paskaidrojuma rakstu, taisnojās, ka
tirgus izpēti ir veicis “cits cilvēks” un galu galā šoferis esot
ieteicis, kāds braucamais viņam tīkamāks. Kā nekā ne par savu naudu.
Citā sarunā Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis, teju
bļaujot man virsū, gan sola, ka nekas dārgāks par 135 tūkstošiem eiro
pirkts netiks.
11. oktobrī pašvaldības interneta vietnē ievietotais
iepirkums par jauna autobusa iegādi par plānoto cenu 83 tūkstoši eiro
bez PVN apstiprināja manas bažas, ka vēlme ir pirkt tieši visdārgāko
Latvijā pieejamo mikroautobusu – mersedesu. Prasība ir pēc braucamā ar
vismaz 135 kilovatu jaudu, tādējādi izslēdzot iespēju konkursā
piedalīties virknei labi pazīstamu auto marku pārstāvjiem un nepamatoti
sadārdzinot pirkuma izmaksas par desmitiem tūkstošiem eiro. Pēc kādiem
tieši kritērijiem izvēlēta šāda motora jauda, nav zināms. Diez vai
mikroautobuss nekustētu uz priekšu, ja prasība būtu pēc braucamā ar 115
kilovatu jaudu, ar kādu jaunos sportistus pārvadāja līdz šim.
Vēl
interesantākas ir iepirkumā iekļautās aprīkojuma prasības. Lai arī
mikroautobuss paredzēts jauniešu, nevis slavenību pārvadāšanai,
obligātajā aprīkojumā ir jābūt DVD ar atvāžamu monitoru, USB izejai pie
katras sēdvietas un pat logu ailām jābūt apdarītām ar mākslīgu ādu.
Tikpat labi arī varēja prasīt, ka ražotāja logotipā jābūt attēlotai
zvaigznei ar trim stariem un uz aizmugurējām durvīm jābūt rakstītam
“Mercedes Sprinter”. Šaubos, ka šis mikroautobuss ir paredzēts bērnu
pārvadāšanai.
Skatoties plašāk, tas ir kārtējais piemērs naudas
izšķērdēšanai lielos apmēros. Kāds varbūt teiks, ka šī jau nav lielākā
summa. Varbūt tā, bet, ja ņem vērā, ka šāda stila iepirkumu un projektu
nav trūcis, atliek vien rēķināt, cik simti tūkstošu eiro nodokļu
maksātāju naudas tiek konstanti izšķiesti. Skumjāk vēl, ka šāda sistēma
ne vien netiek aktīvi nosodīta, bet tiek – pat ja netieši – atbalstīta
starp domes pozīcijas partijām. Kamēr pilsētnieki nekļūs aktīvāki un no
saviem ievēlētājiem deputātiem neprasīs skaidrojumus un atbildību par
viņu darbiem (un bezdarbību), nekas nemainīsies.
Lauris Zīverts, Jelgavas domes deputāts (“KPV LV”)
