Teju 2,4 miljoni eiro – par šādu summu kārtējā “zaļā” projekta
ietvaros Jelgavas dome ir gatava iegādāties četrus pasažieru autobusus.
Pirms tiek pieminēta “Eiropas nauda”, vērts atzīmēt, ka vismaz 900
tūkstošu “piemetīs” nodokļu maksātāji. Tikmēr jelgavniekiem šis
kārtējais pompas jeb, kā angliski mēdz teikt, “baltā ziloņa” projekts
izmaksās krietni vairāk, un par to, kā ierasts, maksāsim ne tikai mēs,
bet arī mūsu bērni un mazbērni.
Diemžēl plānotie astronomiski dārgie
autobusi nav taisīti no zelta, bet tiem būs elektrodzinēji. Plānotais
pirkums, kā jau Rāviņa vadītajā domē ierasts, tiek pamatots ar Eiropas
naudas “paņemšanu”. Vismaz tas ir godīgi – jo, paskatoties objektīvi,
ieguvums videi no četriem autobusiem būs minimāls vai nekāds, kamēr
ekonomiskā atdeve nav pamatojama. Jelgavā ikdienā kursē ap 40
autobusiem. Četri “zaļie” gaisa kvalitāti neuzlabos, pat ja pieņem, ka
vienīgais piesārņojums nāk no sabiedriskā transporta. Savukārt iepriekš
piesauktās finansiālās saistības jelgavnieki segs ne tikai tieši, bet
arī pastarpināti. Sabiedriskā transporta lietotājiem ilgi nebūs jāgaida
kārtējais biļešu cenas pieaugums. Bet varbūt tāds arī ir šī “zaļā”
projekta mērķis – nopirkt dārgus autobusus un pacelt biļešu cenas,
tādējādi vairāk jelgavnieki sāk pārvietoties kājām un pilsēta kļūst
“videi draudzīgāka”.
Jāņem vērā, ka ilgtermiņā šie Jelgavas “zaļo”
interešu lobētie “ziloņa” projekti var pilsētai maksāt krietni vairāk.
Nākamajā Eiropas daudzgadu budžetā finansējums kohēzijas politikai būs
ierobežots un projektu kvalitātei būs liela nozīme. Kad būs jācīnās par
ierobežotu finansējumu, iepriekšējo projektu atdevei var izrādīties
izšķiroša loma. Kamēr citur naudu tiešām “apgūst” ar skatu uz rītdienu,
Jelgavas dome naudu “paņem”. Dārgu autobusu vietā, līdzīgi kā citās
patiesi ilgtspējīgās pilsētās, varētu ieviest velosipēdu koplietošanas
projektu, kas tiešām palīdzētu vienlaikus uzlabot mobilitāti un zaļumu
pilsētā, kā arī ietaupīt jelgavnieku grūti pelnīto naudu. Tomēr
pašreizējos domes saimniekus maz uztrauc nākotne. Žēl, jo šāda īstermiņa
domāšana un savtīgas intereses nolemj nākamo paaudžu iespējas un kopējo
dzīves kvalitāti.
Ja Jelgavas domes mēram Andrim Rāviņam patiesi
rūpētu vide un zaļums, viņš neplānotu sev iegādāties jaunu luksusklases
limuzīnu. Taisnības labad – šoreiz tā būs ilgtermiņa īre. Taču iepirkuma
specifikācija izgaismo mēra dubultstandartus – kamēr publiski runā par
elektroautobusiem, pats klusām pērk auto ar 290 zirgspēku jaudu un
pilnpiedziņu, ādas apdari un vismaz 4,9 metrus garu. Starp jaunās
paaudzes spēkratiem CO2 izmeši šādam auto ir augsti – jācer, ka plānotie
elektroautobusi spēs izlīdzināt prestižā limuzīna radīto piesārņojumu.
Kad
lasītājam izdodas sastapt Jelgavas “zaļo” mēru, ir vērts pajautāt,
kāpēc viņš sev neizvēlas elektroautomobili vai vismaz tādu, kurš ir
ekonomiskāks gan degvielas patēriņa, gan iepirkuma cenas ziņā (ierosināt
viņam pārvietoties ar sabiedrisko transportu, kā to dara īsteni zaļo
pilsētu politiķi, būs par daudz prasīts).
Vienīgais mierinājums
pilsētniekiem ir, ka mēra solītās investīcijas no Ķīnas nosacīti sāk
materializēties. Rāviņa limuzīns un citi domes jaunie spēkrati, kā
noteikts iepirkumā, neapšaubāmi būs ķīniešiem piederošās “Volvo” markas
auto.
Lauris Zīverts, Jelgavas domes deputāts (KPV LV)
Foto: Raitis Puriņš
