Pēdējais brīdis, kad valstij
jāsaprot – būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie uzņēmēji, tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska – dominējošie
tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus. Tas palielina arī to
iepirkumu varu. Šobrīd bieži vien pārdošanas cena ««Rimi»»
vai «Maxima» veikalos ir pat zemāka par to, kurā ražotājs
piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam.
Premjeram un ministriem, mūsuprāt,
būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij dotu tikšanās ar
vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par problēmu risinājumiem,
nevis «laimes lāča» meklējumi Luksemburgas vizītē vai slēdzot
līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai pēdējais laiks
pievērsties un risināt vietējās problēmas. Nozīmīgākie
tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai sešus procentus no sava
apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi – 11 procentus.
Valdība, aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem
tirgotājiem, četru gadu laikā valsts budžetā zaudējusi 40
miljonus eiro.
Pirmo reizi astoņu gadu laikā
Konkurences padome ierobežojusi tirgus varu, izsakot aizliegumu
kādam no dominējošiem tirgotājiem. Ap tirdzniecības centru
«Domina» lielākā daļa no 62 mazumtirdzniecības uzņēmumiem
pieder ««Rimi»». Kopumā Rīgā jau septiņos no desmit
multifunkcionāliem centriem atrodas ««Rimi»».
Latvijas Patērētāju tiesību
aizgādniecības savienības vadītājs Staņislavs Blankenfelds
izsaka pārliecību, ka pircēju labā jāsaglabā izvēles tiesības
un nevar valstī būt tikai divu veidu veikali, un no otras puses
mums jābūt vairāk patriotiskiem – jāatbalsta ne tikai savi
ražotāji, bet arī savi tirgotāji. Tieši
viņiem rūp ne vien peļņa, bet arī vietējo cilvēku intereses.
Daudzās valstīs pašvaldības atbalsta vietējos uzņēmumus,
piemēram, ar attiecīgiem uzrakstiem, uzsverot, ka nopelnītā nauda
sekmē pašu attīstību un neaizplūst prom. Latvijā lielveikalu
«Rimi» un «Maxima» peļņa ilgākā periodā augusi miljonos,
īpaši strauji kāpjot pēdējos gados. Diez vai šo uzņēmumu
īpašnieki peļņu ieinteresēti investēt tautsaimniecības
attīstībā Latvijā, bet drīzāk izved to uz ārvalstīm.
Savukārt LTA prezidents Henriks
Danusēvičs uzskata, ka valstī jāsaglabā tirdzniecības
daudzveidība un dominējošiem tirgotājiem ir iespēja labi
nopelnīt arī ierobežotu tirgus daļu gadījumā, kuras pie tam tie
šobrīd vēl nav sasnieguši. Pozitīvi
vērtējams, ka Konkurences padome uzdrošinājusies ierobežot
valdības tik ļoti atbalstīto dominējošo tīklu neierobežoto
attīstību. Tas dod iespēju kaut nedaudz attīstīties pārējiem
tirgotājiem un piedāvātu lielāku izvēles dažādību
patērētājiem. Platību, ko piedāvāja tirdzniecības centrs
«Domina», varētu labi apsaimniekot arī kāds no tādiem
mazumtirdzniecības tīkliem kā «Elvi», «Elkor», «Mego»,
«Prizma», «Top», «Stockmann» vai «Sky». Tāpat arī «Maxima»,
kas ar tirdzniecības centru «Domina Shopping»
jau noslēdzis sadarbības līgumu par telpu nomu.
LTA padome janvārī skatīja jautājumu par sabalansētu
tirgus attīstību Latvijā. Vērtējot no nodokļu īpatsvara
atkarībā no apgrozījuma un uzņēmuma lieluma, redzams, ka mazie
un vidējie uzņēmumi samaksā par pieciem procentiem vairāk nekā
dominējošie. Palielinoties dominējošo un samazinoties pārējo
mazumtirgotāju aizņemtajai tirgus daļai, attiecīgi samazināsies
arī nodokļu ieņēmumi. Piemēram, par katriem 45 miljoniem, ko
iegūst «Rimi», budžets ir zaudējis ceturtdaļmiljonu eiro, jo šī
tirgus daļa atņemta tiem, kas maksājuši vairāk nodokļos no
savas peļņas.
Izplešoties dominējošiem tirgotājiem, palielinās
iepirkumu varas pieaugums, tie arvien vairāk cenšas ietekmēt
ražotājus, spiežot tos strādāt ar minimālu peļņu. Valsts
interesēs būtu jānosaka maksimālā tirgus daļa jebkuram
tirgotājam. 20 procenti būtu pareizā robeža, lai būtu
sabalansēta tirdzniecība. Un, ja būs šī sabalansētā
tirdzniecība un godīga iepirkumu cenu konkurence, tad ne tikai
dominējošie uzņēmumi, bet arī citi varēs attīstīties.
Atbalstot tikai dominējošos tirgotājus, pārējie, mazie un
vidējie tirgotāji, nespēj izturēt konkurenci – pagājušajā
gadā jau slēgti 75 vietējie kooperāciju veikali. Tās ir gan
zaudētas darba vietas, gan liegtas peļņas iespējas vietējiem
iedzīvotājiem.
Latvijas Tirgotāju asociācija
Foto: http://balticexport.com
