Sakarā ar iespējamo Otrā pasaules kara apbedījumu apzināšanu Tērvetes kapsētā, izmantojot Tērvetes sanatorijas direktora Miķeļa Gediņa atbalstu, izdevās iepazīties ar arhīva materiāliem par sanatorijas darbību.
1944.gadā tā kļuva par vācu armijas lazareti. 1944.gada 26.jūlijā no turienes izrakstīja pēdējo vācu armijas karavīru – latviešu leģionāru Rolandu Veisu (dzimušu 1923.gada 19.oktobrī) no Codes pagasta Reizniekiem. Pirmais bijis leģionārs Vasilijs Patrejevs (dzimis 1920.gada 26.aprīlī) no Rēzeknes apriņķa Borovskas sādžas, kas sanatorijā ieradies 16.janvārī. Izrakstīts 1944.gada 21.martā. No 16.janvāra līdz 26.jūlijam sanatorijā ārstēti 365 vācu armijas dažādu tautību karavīri. Bijuši 232 latvieši, 93 vācieši, 20 igauņi, septiņi krievi, četri lietuvieši, trīs somi, divi armēņi, pa vienam azerbaidžānim, ukrainim un gruzīnam. Miruši 25 latviešu, 11 vācu un viens igauņu karavīrs. 11 latviešu mirstīgās atliekas pārvestas un apbedītas dzimtas kapos. Lai uz mūžiem izdzēstu no tautas un piederīgo atmiņas par Tērvetes kapos apbedītajiem karavīriem, virs pārējo 26 karavīru kapulauka ierīkoti civilpersonu apbedījumi. Noskaidroti visu mirušo uzvārdi un vārdi, taču trūkst informācijas par latviešu karavīriem, kas pārapbedīti dzimtas kapos Latvijā, lai varētu zināt, kuri palikuši Tērvetes zemē. Līdz ar to nav iespējams uzlikt attiecīgu piemiņas plāksni ar pareiziem uzrakstiem, visi 14 latvieši tajā būtu nezināmie karavīri. Ļoti būtu vajadzīga tuvāka informācija par karavīriem, kas toreiz lazaretē ārstējušies.Cerībā, ka atrasts senais apbedījums Jaunajos kapos, pēc vairāku liecinieku liecībām veicām ekshumācijas darbus. Izrādījās, ka tur glabāti leģionāri, kas miruši sanatorijā pēckara gados. Viņu kopiņu rinda iznīcināta, bet atsevišķās vietās uzliktas viltus kapu apmales, lai virsū neapbedītu vietējos iedzīvotājus. Baltā krusta augšējā daļa saglabājusies. Starp 15 izraktām kopiņām atrodas Ernas Vancovičas (1922 – 1947) kapa piemiņas plāksne. Iespējams, viņas un citu līdzās glabāto piederīgie varētu sniegt sīkāku informāciju par pēckara apbedījumiem šajā vietā, lai darbus droši būtu iespējams turpināt un latviešu leģionārus, kas miruši sanatorijā pēc Gulagā iegūtām plaušu slimībām, pārapbedīt Lestenes brāļu kapos. Pamatojoties uz liecinieku teikto, atrasta arī 26 karavīru apbedījuma vieta, kuru pagaidām līdz piemiņas plāksnes uzlikšanai varēs iezīmēt ar baltu krustu, jo pats kapulauks iznīcināts.
