“Es
esmu izdedzis!” ir frāze, kuru dzirdam bieži, kad steidzam pirmssvētku laikā
sasniegt visus izvirzītos mērķus – gan paveikt darba pienākumus, gan
parūpēties par mājas soli, gan sagādāt skaistus svētkus sev tuvajiem un
iegādāties dāvanas. Taču arī ikdienas steigā,
nerisinot lielākas un mazākas problēmas, mēs uzkrājam ievērojamu stresa
apjomu, kas ātri vien izjauc līdzsvaru prātā un ķermenī, sekmējot izdegšanas
sindromu. Kā no tā izvairīties, pārvarēt grūtības un atgūt dzīves līdzsvaru,
stāsta sertificēta psiholoģe Ilze Dreifelde.
Izdegšana nenotiek vienā dienā
Raksturojot
izdegšanas sindromu, psiholoģe Ilze Dreifelde stāsta, ka tas ir ļoti sarežģīts
un ilglaicīgs process. “Tā mēdz notikt, ka cilvēks vienā dienā piefiksē, ka nu
jau ir gandrīz izdedzis, taču tas veidojas ļoti ilgstošu laiku. Pēkšņi cilvēks
piefiksē, ka negribas vairs neko – iet uz darbu, būt kopā ar citiem cilvēkiem.
Savukārt kādam var būt parādījušies jau kaut kādi fiziski simptomi, piemēram,
konstants nogurums un depresija vai endokrinoloģiskas – vairogdziedzera
saslimšanas,” stāsta Ilze Dreifelde. Virzoties uz mērķi un sastopoties ar
izdegšanu, cilvēks nereti padodas grūtību priekšā, taču svarīgi atcerēties, ka
tā ir slimība, ko iespējams pārvarēt, lai turpinātu ceļu uz savu sapni.
Tomēr
pēc psiholoģes domām, ne visi cilvēki ir pakļauti izdegšanas riskam. “Parasti,
uz izdegšanu raugoties, mēs vairāk skatāmies uz palīdzības profesijām –
skolotājiem, ārstiem, policistiem, psihologiem un sociālajiem darbiniekiem. Tās
ir profesijas, kurās noteikti ikdienā veidojas attiecības ar cilvēku un bieži
tiek sniegta palīdzība,” atklāj psiholoģe.
Nenoliedzami izdegšanai pakļauti ir arī radošo profesiju pārstāvji – tie, kuru
ikdiena ir pakļauta individuālai
jaunradei, prasmēm un talantam radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību,
jaunus pakalpojumus, meklēt un rast inovatīvus risinājumus, attīstot
intelektuālās izpausmes. Šie cilvēki bieži vien ir pakļauti savu spēku
un resursu izsmelšanai. Taču izdegšana var skart jebkuru cilvēku, kurš ir ceļā
uz savu mērķu sasniegšanu.
Visbiežāk izdeg dedzīgie un ideālisti
Izdegšanas
sindroms bieži skar cilvēkus, kas ļoti idealizē savus mērķus. Kad ilgstoši šie
mērķi netiek realizēti, šis cilvēks nonāk stāvoklī, ko sauc par izdegšanu, jo
neredz rezultātu ieguldītajam darbam. Pēc Ilzes Dreifeldes pieredzes, izdeg arī
cilvēki, kas pārāk entuziastiski iesaistās jaunās lietās – darba attiecībās, projektos,
cilvēciskās attiecībās un jaunu ideju realizācijā. Šādi cilvēki ļoti dāsni
atdod savu enerģiju, iegulda darbu un domas, lai viss būtu ideāli. “Apņēmīgie
entuziasti ir gatavi investēt dubultā un trīskārši sevi jaunās lietās, viņi
iesaistās bez jebkādas piesardzības un ar vislielāko prieku un entuziasmu
darbojas. Bet viņi tērē savus resursus dubultā vai pat trīskārši, nepārdomājot
spēju robežas. Taču kādā brīdī ķermenim nākas par to atbildēt, jo cilvēks ir
par daudz investējis un nav padomājis, kā visu noturēt līdzsvarā,” piebilst
psiholoģe.
“Visvairāk
izdegšanai ir pakļauti ideālisti – cilvēki, kas ir gatavi iesaistīties un
uzņemties atbildību gan par sevi, gan citiem. Šie cilvēki biežāk saka “jā” nekā
“nē”. Bet dažreiz šāds pateikts “jā” ir uz gadiem, ko nevar tā vienkārši nolikt
nost. Un tad turpinās šī “jā” teikšana, kamēr cilvēka resursi ir vienkārši
izsīkuši,” uzsver Ilze Dreifelde. Tādēļ ir īpaši būtiski apzināties savu spēju
robežas un ieklausīties savā ķermeni.
Neaizmirsti iepriecināt gan prātu, gan ķermeni
Lai
nenonāktu līdz tādam stāvoklim, kad negribas iet uz darbu, zūd vēlme satikt
cilvēkus vai vēl ļaunāk – sākas jau kādas veselības problēmas, kas jau skar
mūsu ķermeni, ir jāiemācās atrast veidu, kā sev palīdzēt nepadoties un turpināt
tiekties uz saviem sapņiem. Ilze Dreifelde iesaka: “Cilvēkam ir jāsaprot – kā
es tieši šodien sevi varu iepriecināt? Ir svarīgi atcerēties par to, ka savam
ķermenim ir jāļauj atpūsties un atgūties no slodzes.” Risinājums tam var būt
pastaiga svaigā gaisā, relaksējoša masāža vai pirts, vai tieši pretēji –
aktīvas sportiskas aktivitātes, ko katrs izvēlas individuāli, ņemot vērā to, ka
katram palīdz relaksēties vislabāk.
Savukārt
otrā lieta, par ko jāpadomā – kā es varu sevi iepriecināt emocionāli? Kādam
cilvēkam emocionālu labsajūtu var sniegt kultūra – teātra izrādes vai iemīļota
mākslinieka koncerta apmeklējums. Savukārt citiem palīdzēt var daba – pastaiga
mežā, gar jūru vai pa kalniem vienatnē vai ar kādu mīļu cilvēku. “Protams,
emocionāla labsajūta rodas arī attiecībās ar citiem cilvēkiem, tāpēc nereti
prieku var sniegt atkal satikšanās ar kādu draugu vai ģimenes locekli. Ir ļoti
daudz un dažādi veidi, kā par sevi parūpēties, tikai katram no mums jāatrod ir
sev piemērotākais,” turpina psiholoģe.
Lai
izvairītos no izdegšanas, Ilze Dreifelde iesaka diezgan stingri: “Mainiet kaut
ko! Jūs būsiet pamatīgā stresā no tā, ka viss mainās, bet izdegšana noteikti
beigsies. Mums katram šādā situācijā jāatrod savs veids, kā atjaunot līdzsvaru
dzīvē, bet “atrast” nozīmē “meklēt” un tas ir darbības vārds!”
Turklāt
izdegšana ir tāds process, kurā mēs neļaujam paši sev realizēties, tāpēc, ka
baidāmies. Baidāmies no tā, ko citi par to domā, ko viņi teiks un kā tas viss
būs. Un tā mēs baidāmies un turam savu sveci zem pūra, kamēr tā izdziest. Tāpēc
katram jāatrod savs īstais risinājums izdegšanas sindromam, taču katram
jāatceras viens – tuvinieku atbalsts vienmēr ir spēcīgs ierocis cīņā ar
problēmām, tāpēc lielisks pirmais solis ceļā uz risinājumu ir dalīšanās ar
pārdzīvoto un savām sajūtām, tāpat palīdzēt var arī domubiedru atrašana, pauž
speciāliste.
Foto: publicitātes
