Cilvēks dzīvē meklē drošu pamatu. Un tāda ir Kristus augšāmcelšanās. Pretējā gadījumā, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad viss pārējais kristiānismā taču neko nenozīmē.
To labi apzinājās divpadsmit no cilvēku vidus izvēlētie Kristus mācekļi jeb apustuļi. Kristus viņiem prasīja liecināt par savu augšāmcelšanos un par to, ka Dievs cilvēkus nav atstājis.
Patiesībā jau arī pats Kristus apustuļos šo ticību stiprināja: viņu vidū parādījās, viņus uzrunāja, ar viņiem kopā ēda. Kristus atļāva māceklim Svētajam Tomam ielikt roku savā ar šķēpu caurdurtajā sānā un aptaustīt brūces. Kristus prasīja arī to, lai apustuļi viens ar otru mīl.
Liekas, sevišķi šajās Lieldienās, kad mēs pasaulē, šķiet, vairāk nekā agrāk redzam teroru, katastrofas, karus un citu vardarbību, gribas, lai Kristus dara mūs stiprus ticībā un paļāvībā uz Dievu.
Reiz 60. gados kardinālam Juliānam Vaivodam, kurš kalpoja okupētajā Latvijā, bet kuram bija atļauts apmeklēt Romu, jautāja: „ Ar ko tad Padomju Savienībā cilvēki cīnās?” Viņš pasmaidīja un atbildēja: „Ar Dievu.” Vai tad tādā gadījumā varēja būt šaubas, kurš uzvarēs? Tā arī šodien ir skaidrs, ka Dievs un mīlestība uzvarēs. Lai paļāvība uz Dievu mums palīdz veidot labu gaisotni, stabilitāti! Lai mēs katrs jūtamies droši! Priecīgas Lieldienas!
Antons Justs, bīskaps emeritus
Foto: Gaitis Grūtups
