Lai
panāktu konkrētu un skaidru atbildi par sabiedrības plaši atbalstītajām ceļu
politikas iniciatīvām, kas varas gaiteņos ir iestrēgušas kopš pagājušās Saeimas
un valdības, sabiedrības iniciatīvu platforma “ManaBalss” tikās ar satiksmes
ministru Tāli Linkaitu.
Ministrs
tika iepazīstināts ar itin plašu loku no ”ManaBalss” platformā publicētajām
iniciatīvām, kas attiecas uz ceļu politiku vai arī ir šai jomai tuvu stāvošas.
Divas no tām – “Par ceļiem bez bedrēm” un “Atcelt pastāvošo ceļa
nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga” kopumā ir
guvušas 36 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju parakstu.
Ministra
vispārīgā vērtējumā “ManaBalss” autoru priekšlikumi ir dalāmi trijās grupās.
Viena grupa ir iniciatīvas, kas prasa valsts budžeta līdzekļus. “Ja tie ir
mazi budžeta līdzekļi, tad tādus parasti var vēl atrast. Savukārt iniciatīva
atjaunot Autoceļu fondu nozīmē iedot autoceļiem četrus miljardus, un nekā tāda
nekad nebūs. Tāpēc tādas prasības ir bezjēdzīgas.”
“To
es pēdējos mēnešos arī komunicēju – ka mēs neesam alķīmiķi. Mēs nevaram
pārvērst ūdeni vīnā un kādu solījumus – naudā,” saka T. Linkaits.
“Tāpēc par iniciatīvām, kas prasa Autoceļu fonda atjaunošanu, varu pateikt
tieši – tas nenotiks.”
Otra
iniciatīvu grupa ministra vērtējumā ir priekšlikumi, kas ir tapuši tiešā vai
netiešā lobiju ietekmē. “Mūsu pašu Jaunā konservatīvā partija (JKP) pie tā
aktīvi piestrādāja – pie azartspēļu zāļu aizliegšanas iniciatīvas. Protams, tas
“ManaBalss” platformā bija skaidri deklarēts un caurspīdīgi redzams.” Cits
variants ir politisko un nozaru lobiju radītie informācijas burbuļi, un
cilvēki, kas tajos atrodas un no tiem ietekmējas, raksta iniciatīvas arī “ManaBalss”,
pārstāvot it kā savu viedokli, tomēr fonā tam ir lobiju formējošā ietekme.
Trešā
grupa ministra vērtējumā “ir tās racionālās iniciatīvas, kuras neprasa tik
daudz līdzekļu, cik paskatīties uz kādu jautājumu no cita aspekta. Tie var būt
agrāk neizpētīti jautājumi, vai tādi, kas nelikās svarīgi.”
Pozitīvais
piemērs šai trešajā grupā ir atļauja izmantot pilsētās sabiedriskā transporta
joslas motobraucējiem. Šo iniciatīvu pārņēma un virzīja ministra pārstāvētā
JKP, un “no pirmā augusta šim noteikumam ir jābūt spēkā”.
Vēl
par ceļu satiksmi ir bijis ierosinājums vadītāju apliecībās iekļaut kredītkaršu
funkciju. “Mēs to izskatījām un secinājām, ka tam nav īsti pamata.
Vadītāju apliecības jau tā neaizņem daudz vietas, un pavisam drīz tās
autobraucējiem Latvijas teritorijā vispār nebūs vajadzīgas, jo mēs pārejam uz
e-vidi. Pietiks ar jebkuru personu apliecinošo dokumentu, jo dati par jūsu
tiesībām vadīt autotransportu jau būs vienotajā datu bāzē.”
Līdzīgs
gadījums, kas pirmajā brīdī šķita laba doma, ir jautājums par labo pagriezienu
pie sarkanās gaismas. “Tomēr pēc iedziļināšanās mēs secinājām, ka tas ir
novecojis modelis, un ka lietuvieši, kas tiek piesaukti par piemēru, arī no tā
jau 2020. gadā atteiksies.”
Šis
ir labs piemērs diskusijai, kad RīgaTV 24 raidījumā par šo tēmu bija klāt arī
iniciatīvas autors, kurš izšķīrās savu iniciatīvu tomēr paturēt spēkā – lai par
to notiktu ne vien ekspertu, bet politiska diskusija. “Mēs to
Tautsaimniecības komisijā arī izdiskutējām,” saka T. Linkaits, “un
secinājām – tiešām, ekspertiem ir taisnība. Tāpēc nevar teikt, ka šīs iniciatīvas
paliktu karājamies gaisā; sevišķi
tās, kas ar desmit tūkstošiem parakstu ir iesniegtas Saeimā.”
Jautāts
par ceļu nodokļa novirzīšanu tieši autoceļiem, ministrs komentē, ka tas arī ir
informācijas burbulis, ko ir uztur
ceļu būvnieku lobijs. “Gadiem ilgi viņi ir mērķtiecīgi strādājuši pie
mediju stāsta, ka, lūk, ir nauda, jo ir jau akcīzes nodoklis. Un – ja mēs visu
akcīzes nodokli novirzītu ceļiem, tad ceļi tiktu sakārtoti. Tomēr pirmām kārtām
tā nebūtu, un otrām kārtām – degvielas akcīzes nodoklis līdzīgi citām akcīzēm
aiziet arī izglītībai, veselībai un kultūrai. Nevienā valstī degvielas akcīzes
nodoklis nav iezīmēts specifiski un tikai ceļiem. Tad kur nu vēl Latvijas
situācijā, kad mums budžets ir tik liels, cik nu tas ir.”
Ministrs
izteica gandarījumu, ka nesenajā ceļu konferencē kolēģi gan no Saeimas, gan
valdības ir piekrituši, ka cerēt uz pēkšņu naudas uzrašanos “no kaut
kurienes”, lai to iedalītu ceļiem, ir nereāli. “Tā nenotiks. Fiziski
vienkārši šādas naudas nekur nav,” saka T. Linkaits. Viņa vērtējumā līdz
ar nodokļu reformu ieņēmumi valstī ir samazinājušies, un iepriekšējās
koalīcijas un sociālo partneru starpā ir arī vienošanās par nodokļu politikas
nemainīšanu tuvākajos gados. “Mēs drīz vien būsim ES valsts ar
vismazākajiem nodokļu ieņēmumiem no IKP. Nākamajā gadā tiek solīti 28 procenti.
Šajā kontekstā pateikt, ka pēkšņi varētu uzrasties nauda ceļu sakārtošanai, ir
cilvēku mānīšana. Kamēr es esmu jauns politiķis, es varu atļauties stāstīt šo
dusmīgo stāstu – ka naudas nav un nebūs. Bet tāda ir realitāte.”
Skaidrojot
ministrijas attieksmi pret priekšlikumu transportlīdzekļa ekspluatācijas
nodokli (TEN) iekļaut degvielas cenā, T. Linkaits no vienas puses atsaucās uz
ES praksi – nekur, izņemot Igauniju, Lietuvu un Poliju, TEN netiek iekļauts
degvielas cenā, bet gan iekasēts kā atsevišķs nodoklis. Ja TEN tiktu iekļauts
degvielas cenās, t tad neiekasētā nodokļa kompensēšanai tas nozīmētu akcīzes
nodokļa pieaugumu – 2020. gadā par 8,2 eirocentiem (ar PVN), bet 2021. gadā par
8,5 eirocentiem degvielas litrā.
No
otras puses saskaņā ar ministrijas veikto analīzi šādai politikas maiņai ir arī
vairāki citi pretargumenti. Pirmkārt, saskaņā ar attiecīgo ES direktīvu kravas
automobiļiem, to piekabēm un puspiekabēm TEN būtu jāsaglabā jebkurā gadījumā.
Otrkārt, atceļot TEN, zustu pašreizējās priekšrocības – atbrīvojumi un
atvieglojumi noteiktām sociālajām grupām: invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm, ko
kompensēt vairs nebūtu iespējams. Treškārt, līdz ar TEN pārnesi uz akcīzes
nodokli tas radītu sadārdzinājumu operatīvo dienestu transporta izmaksās.
Ceturtkārt, izmaksas augtu arī citos transporta veidos – sabiedriskajā
transportā, starptautiskajā autobusu satiksmē, dzelzceļa transportā un tranzīta
nozarē, ietekmējot šo jomu konkurētspēju.
Tas
savukārt varētu samazināt legālo degvielas patēriņu, sekmēt tās nelegālo apriti
un mazināt akcīzes nodoklī prognozēto pārceļamo TEN daļu.
Tikšanās
noslēgumā ministrs apsolīja panākt oficiālus lēmumus par abām ceļu jomas
sasāpējušajām un gadiem ilgi iestrēgušajām iniciatīvām ‒ “Par ceļiem bez
bedrēm” un “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest
pēc Igaunijas parauga”.
Foto: ManaBalss.lv
