Labējo politiķu valdīšanu Latvijas zemē pēdējos gados nosaukt savādāk, kā par histērisku, ir grūti. Paplašinoties viņu bezdarbības izraisītajai krīzei, tā dēvētie ‘valstsvīri’ pirms dažiem gadiem ķērās pie jauna salmiņa – regulāri un strauji paaugstinot nekustamā īpašuma nodokļa likmi, nekādā mērā nerēķinoties ar nodokļu maksātāju iespējām vai citām reālijām. Tiesa, likumā „Par pašvaldībām” un vietvaru saistošajos noteikumos paredzētas arī iespējamas atlaides, bet vismaz Jelgavas gadījumā tie vairāk līdzinās atteikšanas ābecei nekā palīdzības iespējai.
Gandrīz ar katru Jelgavas pilsētas domes sēdi palielinās to personu skaits, kas vēršas pie pašvaldības ar lūgumu palīdzēt, samazināt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Diemžēl turpat pusē gadījumu palīdzība tiek atteikta. Vienā no kliedzošākajiem gadījumiem šogad nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi tika atteikts piemērot pensionāram, kura ienākumi nepārsniedz minimālo mēnešalgu, jo viņam ir dzīva otrās šķiras mantiniece – māte, trešās grupas invalīde! Likumdošanas izpratnē mantiniekiem ir jāpalīdz rūpēties par tuviniekiem un viņu īpašumu – pat tad, ja tā ir pensionāra māte. Saskaņā ar Jelgavas pilsētas saistošajiem noteikumiem atlaidi būtu iespējams piešķirt vienīgi gadījumā, ja palīdzības lūdzēja ienākumi ne tikai nepārsniegtu 180 latu un viņam nebūtu pirmās šķiras mantinieku (bērni, laulātais partneris), bet viņš piedevām vēl nestrādātu (75% apmērā) vai vismaz māte būtu nevis trešās, bet otrās vai pirmās grupas invalīde (50% apmērā). Kāda starpība pensionārs strādā vai nē, ja viņa ienākumi nepārsniedz minimālās algas apmēru? Kāpēc uz pensionāriem attiecas nodokļu atlaižu saņemšanas ierobežojumi saistībā ar otrās šķiras mantiniekiem (vecāki, brāļi un māsas)? Diemžēl šiem noteikumu punktiem ir maz kopīga ar loģiku vai veselo saprātu.Arī pilsētas uzņēmējiem attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm tiek piemērota savdabīga vietvaras politika. Proti, ieguldot līdzekļus sabiedriskās infrastruktūras objektā, piemēram, nekustamajam īpašumam (veikalam, ražotnei) pieguļošas ietves, ielas vai laukuma sakārtošanā, iespējams saņemt nodokļa atlaidi 90% apmērā līdz brīdim, kamēr tādējādi tiek segti 75% ieguldījumu. Āķis slēpjas faktā, ka šādas atlaides pieejamas tikai lielajiem uzņēmumiem, kas ieguldījuši ne mazāk par 100 000 latu. Mazajam veikalniekam, kurš salabojis par saviem līdzekļiem ietvi, atklāti izsakoties, tiek parādīta trīs pirkstu kombinācija. Savukārt, tirdzniecības centra „Pilsētas pasāža” īpašniekiem SIA „Marno J” pilsēta vēl ilgus gadus būs gatava piešķirt nodokļu atlaides 90% apmērā par Driksas ielas posma sakārtošanu, kas savulaik novērtēts vairāku simtu tūkstošu latu vērtībā.Tikpat greizi noteikumi tiek piemēroti nodokļa atlaidēm tiem uzņēmumiem, kas nodarbina vismaz 10 strādājošos un tādējādi sniedz ieguldījumu nodarbinātības un nodokļu ieņēmumu veicināšanā Jelgavā. Šīs atlaides, tāpat kā ekonomiskās augšupejas laikā, pienākas vienīgi ražošanas uzņēmumiem par telpām, kur tieši notiek ražošana. Pašvaldības izpratnē tirdzniecības un citi pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi, kas krīzes laikā maksā nodokļus par vismaz 10 strādājošajiem un atslogo sociālo budžetu, nav ne uz pusi tik vērti, kā ražojošie uzņēmumi.Šīs un vēl citas ačgārnības sastopamas Jelgavas domes saistošajos noteikumos Nr.11–5 „Atvieglojumu piešķiršana nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Jelgavas pilsētā 2011. gadā”. Vai tik tiešām nepieciešams mainīt pilsētā valdošo koalīciju vai gaidīt pašvaldību vēlēšanas un jaunu domnieku sasaukumu, lai novērstu minētās nepilnības, kuru aktualitāte pieaug dienu no dienas?Ivars Jakovelspolitisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs”sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa”Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietniekshttp://ivarsjakovels.blogspot.com/
