Sestdien,
11. augustā, visā Latvijā notiks Simtgades zaļumballes. Mūzika
un dejas ir neatņemama zaļumballes sastāvdaļa. Bet kā tad īsti
jāģērbjas, jāuzvedas un kādi nerakstītie likumi jāņem vērā,
lai zaļumballē godam izrādītu labās manieres – to apkopojusi
starpnozaru mākslas grupa “Serde” tradīciju burtnīcā
“Zaļumballe”.
Zaļumbaļļu
tradīcija Latvijā ir labi zināma vismaz kopš 19. gadsimta otrās
puses, kad, dibinoties dažādām biedrībām, arvien biežāk notika
“izrīkojumi” brīvā dabā, kas, kā lasāms tā laika presē,
nereti noslēdzās ar dejām. Zaļumballes ātri kļuva par iecienītu
tautas izpriecas veidu – līdz Otrajam pasaules karam zaļumballes
visā Latvijā no vēla pavasara līdz vasaras beigām notika teju
katru nedēļas nogali, parasti sestdienās pēc darba, bieži arī
svētdienās un svētkos. Pēckara gados zaļumballes rīkoja
kolhozi, atzīmējot padomju laikiem svarīgus kolektīvās dzīves
notikumus – apsējības, apkūlības, pilngadības svētkus, Jāņus
gados, kad to svinēšana nebija aizliegta. Taču visām zaļumballēm
visos laikos bijis daudz kopīga.
Norises
vieta
Lielākoties
dancošana notika speciāli izveidotās vietās, tā sauktajos balles
plačos, kas nereti tika aprīkoti ar soliņiem apkārt deju laukumam
un estrādīti – paaugstinājumu muzikantiem; dažviet tika
izbūvētas deju grīdas. Balles ieejas un biļešu iegādes vietu
iezīmēja goda vārti vai meijas. Balles plači tika apgaismoti ar
ugunskuriem, kokos sakārtām spuldzītēm vai prožektoriem. Taču
zaļumballes notika arī māju pagalmos, šķūņos, rijās, kur uz
“šīberēšanu” parasti vasaras sākumā vai lietainā laikā
kopā sanāca apkārtnes jaunieši, balles beigās norunājot, kur un
kad notiks nākamā šķūņa balle, rijas balle, kaktu balle vai
“večerinka” (tā zaļumballes sauktas daudzviet Latgalē).
Pirms
un starp dejām
Pirms
balles nereti notika kora koncerti, teātra izrādes, kino seansi,
sporta priekšnesumi, loterijas, ziedojumu vākšana labdarībai.
Gandrīz vienmēr balles laikā darbojās bufete, kurā bija
nopērkamas dažādas uzkodas un atspirdzinājumi – desiņas,
sviestmaizes, saldumi, limonāde, zelteris, arī alkohols, ar ko
kavalieriem uztaisīt dūšu. Par ieeju zaļumballēs lielākoties
bija jāmaksā, vismaz tik daudz, lai sanāktu honorārs muzikantiem.
Biļešu cenas bija dažādas, nereti kungiem lielāka summa, dāmām
– mazāka.
Mūzika
Pirmskara
gados zaļumballēs spēlēja galvenokārt pūtēju orķestri,
visbiežāk skanēja ragu mūzika un šlāgera ritmi. Sanākušie
ļaudis dejoja valsi, fokstrotu jeb šīberi, tango, polku, arī sava
laika modes dejas – lambetvoku, kadriļu, tvistu, šeiku, svingu,
letkisu un citas. Sākoties elektrisko ģitāru ērai un apskaņošanai
ar pastiprinātājiem un skaļruņiem, dzīvās mūzikas skanējumu
nomainīja ieraksti magnetofonu lentēs un disko ritmi.
Apģērbs
Lai
dejošana būtu patīkama, svarīgi ievērot personisko higiēnu un
izvēlēties atbilstošu apģērbu. Uz ballēm visos laikos bijis
pieņemts sapucēties, ievērojot modes aktualitātes. Ir bijis
laiks, kad stilīgi bija ierasties baltās auduma čībiņās, vēlāk
puiši zīmējās ar “porgām” un šaurām biksēm, tad
“kļošenēm” un raibiem krekliem, kam sekoja džinsi, “bītlenes”
un citi. Meitenes agrāk uz balli vienmēr nākušas kleitās vai
svārkos. Svarīgi izvēlēties arī dejošanai piemērotus apavus.
Bet galvenais – lai apģērbs būtu tīrs un kārtīgs.
Uzlūgšana
uz deju
Kungiem
nebūtu ieteicams aicināt dāmu uz deju ar cigareti mutes kaktiņā
vai cepuri galvā. Agrākos laikos par tādu uzvedību vainīgais, kā
likums, dabūja “kurvīti”. Ja uz zaļumballi dodas kuplākā
pulciņā, kā pirmās kungiem jāizdancina savas dāmas. Savukārt
dāmām nav labais tonis būt izvēlīgām, ja vien kungs rupji
nepārkāpj uzvedības normas – zaļumballē dejo visi ar visiem.
Dāmu
dejas un aplausu dejas
Ballēs
iecienītas bija dāmu dejas. Pastāvēja nerakstīts noteikums –
pēc dejas “atlūgt” dāmu uz vismaz vienu vai, vēlams, divām
dejām. Populāras bijušas arī aplausu dejas, plaudēšana balles
placī notikusi arī tad, ja muzikanti tika lūgti atkārtot kādu
iemīļotu dziesmu vai deju. Tāpēc nevajadzētu sabozties, ja kāds
“noplaukšķina” izredzēto partneri – izlaid riņķi ar citu
un atgriezies pie savējā(s)!
Stiprie
dzērieni
Uzmanīgi
ar alkoholu! Kā teic viena no tradīciju burtnīcas atmiņu stāstu
autorēm Ārija Spriņģe, ideālā zaļumballe ir šāda:
“Galvenais, lai var skaisti sapucēties un labi izdejoties. Lai ir
laba mūzika un nepiedzērušies vīrieši. Toreiz visi gāja
skaidrā, varbūt kādu aliņu iedzēra.” Dāmas lielākoties
iemalkoja vīnu, kungi – alu vai ko štengrāku. Gadījās jau, ka
dažs labs ballētājs uz mājām bija teju vai jānes, taču
zaļumballē galvenais tomēr ir izdejoties.
Flirts
Ir
atļauts romantiski saskatīties un cauri nakts tumsai dāmu (ar
viņas piekrišanu) pavadīt uz mājām. Nereti zaļumballes bija
ciema ziņu un jaunumu noskaidrošanas vietas. Uz ballēm nāca arī
nedejotājas – ciema sievas, kuras, sasēdušas uz soliņiem,
vēroja notiekošo deju laukumā. Tika mēģināts saprast un
prognozēt jauniešu simpātijas un potenciālos pārus, un ne velti
– kādreiz zaļumballes bija viena no galvenajām satikšanās
vietām.
Attiecību
noskaidrošana
Saprotams,
neiztikt bez greizsirdības scēnām kā dāmu, tā puišu starpā.
Puiši savas pozīcijas visos laikos mēģinājuši nostiprināt un
apliecināt ar dūru vicināšanu. Gandrīz katrā ballē skaidrotas
attiecības gan sirdslietu sāncenšu, gan ciemu, pagastu, pilsētas
rajonu un dažādu grupējumu starpā. Taču ir atjautīgākas
metodes, kā atvēsināt konkurentus – iebraucēji, kas kantējušies
klāt vietējām meitenēm, aiz rokām un kājām mesti upītē vai
dīķī, bet dāmas savas nevēlamās sāncenses kulturāli, tomēr
nepārprotami brīdinājušas par gaidāmajām sekām.
Kā
dažādos laikos rīkotas zaļumballes, kādi bijuši to nerakstītie
likumi, labās manieres un dzīvīgākās tradīcijas, kādas
melodijas spēlētas, kādi danči griezti un kā jaunieši vairāk
vai mazāk slepus laidušies uz daudzus kilometrus attālām
zaļumballēm – to visu iespējams izlasīt vienuviet,
lejupielādējot burtnīcas elektronisko versiju.
Turpat
var atrast arī savu īsto zaļumballi – sekojot saitei, iespējams
aplūkot gan digitālo karti, kas tapusi sadarbībā ar pasākumu
platformu https://kurpes.lv/, gan visu norises vietu afišu ar
precīzām zaļumbaļļu vietām un sākuma laikiem.
11.
augustā, tieši simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas
dienas, visā Latvijā un pasaulē pakalnos, jūru un upju krastos,
pilsdrupu estrādēs, parkos un pļavās notiks Simtgades
zaļumballes. Tām gatavojas dejotāji, lauku kapelas, orķestru
muzikanti, ziņģētāji un tautas mūzikas ansambļi ap 160 vietās
visos Latvijas novados, kā arī Krievijā, Omskas apgabala Taras
rajona Augšbebru ciemā, Anglijā, Bredfordas DVF namā, un Īrijā,
“Lough Ramor Camping” Virdžīnijā.
Inga
Bika, Latvijas valsts simtgades birojs
Publicitātes foto
