Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ieejam deviņpadsmitajā brīvības gadā pliki un nabagi ar milzīgu valsts parādu nastu, kuru, domāju, nespēs nomaksāt pat mūsu bērni un mazbērni.
Mēs 1990.gadā piesēdāmies pie padomju gados klātiem galdiem, kas nebija pārāk dāsni. Tomēr toreiz bija pilnīgi atjaunota Otrajā pasaules karā sagrautā Latvijas rūpniecība, lauksaimniecība un visas pārējās ražošanas nozares. Atjaunota sagrautā Jelgava, uzceltas jaunas skolas un slimnīcas. Nebija jānovērš nekādi postījumi vai kara sekas, jābūvē tilti, dzelzceļi, jāorganizē tirdzniecības un zvejas flote.Vēlos tagadējo situāciju salīdzināt ar neatkarīgās Latvijas 22 gadiem, kad tā savu ilgoto neatkarību ieguva Pirmā pasaules kara gados, pilnīgi izpostīta, bez fabrikām, dzelzceļa, sagrautiem tiltiem, pamestām lauku mājām. Viss bija jāsāk no gala.Sagaidot padomju varmācīgo okupāciju, Latvija atradās Austrumeirpas valstu priekšgalā ar attīstītu rūpniecību, ziedošu un plaukstošu lauksaimniecību, augstu zinātnieku devumu, lielu studējošo skaitu, bez miljonāru simtiem un klaiņojošiem bezdarbniekiem. Valstī valdīja augsts patriotisms, aktīvi darbojās jaunatnes un sabiedriskās organizācijas. Valsts kase bija nodrošināta grūtam brīdim. Lata drošību garantēja 12,2 tonnas zelta. Jelgavā atjaunoja Hercoga Pētera ģimnāziju, Viestura piemiņas pili, Skolotāju institūta ēku, uzcēla jaunu skolu, slimīcu, viesnīcu, pastu.Tagad uzcelti lielveikali, kas tirgo ārzemēs ražotu pārtiku, sporta halles un abi tilti. Likvidēta cukurfabrika, ādu un linu fabrikas, piena un maizes kombināti, konservu rūpnīca. Latvijā nedarbojas trīs papīrfabrikas, Kuldīgas «Vulkāns», sērkociņu un cietes rūpnīcas, lielais VEF un daudz citu uzņēmumu, par kuriem būtu interesanti iegūt tuvāku informāciju. Lauksaimniecība novesta bezdibeņa malā. Vispirms sāka ar cukurbiešu lauku likvidāciju, kur zemnieki bija iegādājušies speciālu tehniku, tagad seko lopkopība. Kas notiks ar cūkkopību? Daļēji atgūstas zivkopība, ko nevar teikt par zvejniecību. Iztrūkumu valsts kasē vēlas aizpildīt ar intensīvu mežu izciršanu laikā, kad pasaulē kritušās koksnes cenas. Saeimā runā par piejūras kāpu iztirgošanu, bet nevēlas pazemināt pievienotās vērtības nodokli vairākās jomās, ko iesniedza opozīcija.Trūkst vārdu, ko varētu izteikt par šādu valsts ekonomikas, saimniecības un demogrāfiskā stāvokļa graušanu. Turpina aktīvi darboties dažādas laimētavas arī valsts līmenī. Valsts izrāda apbrīnojamu gādību banku pastāvēšanā un viņu darba atbalstīšanā, aizmirstot par grimstošo lauksaimniecību, tautas veselību, izglītību un drošību valstī. Visās optimālajās jomās atrodamies pasaules valstu tabulu pēdējās vietās. To gan nevar teikt par negatīvajiem rādītājiem. Kauns lasīt šādus «sasniegumus».Lielāko izbrīnu izraisa paziņojumi un valdības «gādīgie» lēmumi par maksājumu palielināšanu medicīnas pakalpojumu jomā, bet neizsakāmi negatīvu attieksmi – nesamērīgie bēru izdevumi. Tā jau pensionārs maksā nodokli no sava ienākumu pirmā lata. Valstī miljonāri un viņu pakalpiņi nevēlas pat dzirdēt par progresīvo ienākuma nodokli un lielu daļu parādu nastas nogrūž uz nabadzīgāko un vecāko iedzīvotāju pleciem. Nevaru iedomāties, kādas sekas būs PVN palielināšana par 26% bēru izdevumiem. Lasot publicētās izmaksas, šermuļi skrien pa kauliem. Vispirms jālūdz Dievs, lai nomirtu vasarā. Ziemā piederīgie var izlikt mirušo, lai sasalst, un gaidīt pavasari. Tomēr būs lētāk. Varbūt pat mums līdzīgi Indijai, kur mirušos sadedzina Ganga krastā un met pelnus upē, Gangas vietā varētu būt Lielupe. Tas būtu grandiozs skats, ko varētu rādīt tūristiem, kas pie mums vairs nevālas braukt. Lasot šos skaitļus, žēl, ka nevaram būt nemirstīgi, tad piederīgajiem nebūtu jāuzņemas lielā parādu nasta, kādu tā mūsu pašreizējās varas savos 19 valdības gados uzkrāvušas savai tautai.Neesam nekādi pingvīni, bet gadsimtu grūtībās zem svešām varām cietusi, bet tomēr vienmēr augšā cēlusies tauta. Beidzot pienācis laiks mainīt novecojušo Satversmi, Vēlēšanu likumu, domāt par tautas vēlētu Valsts Prezidentu, kā tas daļēji ir Lietuvā un nodot mūsu valsts un tautas likteni tautas vēlētu personību, bet ne savtīgu politisko partiju pārstāvju rokās!
