Vērojumi pēcreferenduma pirmajā darba dienā, 25.augusta rītā, ejot uz Neredzīgo biedrību apmainīt noklausītās audiokasetes pret citām (līdzīgi kā bibliotēka apmaina grāmatas).
Kāpņu telpā satieku kaimiņu. «Redzi, referendums izgāzās. Mana draudzene pateica tā: «Tiem, kas jauni (līdz 30 gadiem), un tiem, kam pensijas daudzmaz pietiekamas, ir «līdz lampiņai». Ja visi pensionāri, kam pensijas ir zem iztikas minimuma, ietu balsot, tad būtu 453 tūkstoši balsu.» Lāgā negribas tam ticēt, bet varbūt.Ejot pa ietvi, apstājos, jo dažu metru attālumā, šķiet, stāv divi suņi. Baidos, jo jūlijā man stilbā viens iekoda. Pretimnācēja: «Lūdzu, netraucējiet viņus!» «Kāpēc?» jautāju. «Viņi nodarbojas ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu.» Pa ielas braucamo daļu apgāju šiem apkārt. Negribas taču traucēt mīlas pārīti. Žēl, ka cilvēku demogrāfiskā situācija ļoti pasliktinājusies un nākotnes pensionāriem vispār var nepietikt līdzekļu pat visminimālākajām pensijām.Ieklausos divu pensionāru sarunā. «Ja samaksāju par komunālajiem pakalpojumiem, man knapi atliek ēšanai. Visām ārsta izrakstītajām zālēm naudas nepietiek.» Jā, valdība nemīl savu tautu.
