Latvijas
Veterinārārstu biedrība pēdējo mēnešu laikā ir saņēmusi vairāku dzīvnieku
īpašnieku iesniegumus un lūgumus pēc palīdzības situācijās, kurās viņiem ir
pamats uzskatīt, ka viņu dzīvnieki ir nozagti. Dzīvnieku īpašnieki lūdz
palīdzēt dzīvnieku atrašanā, ziņojot, ja pie kāda no veterinārārstiem nonāk
viņu dzīvnieks.
Pieaugušais
šādu gadījumu skaits aktualizē jautājumu, vai turpmāk veterinārārstiem līdzīgi kā cilvēku medicīnā
ārstiem varētu būt jāprasa pierādīt, ka persona, kas dzīvnieku atvedusi pie
ārsta, ir dzīvnieka likumīgais pārstāvis, kuram ir tiesības pieņemt lēmumus par
rīcību ar dzīvnieku.
Jāuzsver,
ka veterinārārsts neatteiks sniegt dzīvniekam palīdzību dzīvībai un veselībai
kritiskās situācijās arī tad, ja dzīvnieka īpašnieks nav zināms, taču pēdējā
laika notikumi rada pamatu bažām par to, ka ne visās situācijās veterinārsti
var būt droši no likuma viedokļa un labticīgi paļauties, ka ir ievērotas gan
Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktās dzīvnieka intereses, gan Civillikuma
regulētās īpašnieka tiesības
“Nevienu
neizbrīna, ka ar bērnu pie ārsta var doties tikai viņa vecāki vai likumīgie
pārstāvji ar atbilstošu pilnvaru. Iespējams, šīs sūdzības ir signāls, ka arī
veterinārmedicīnā ir pienācis laiks diskutēt par jaunu tiesiskuma līmeni.
Latvijas Veterinārārstu biedrība vērsīsies pie iesaistītajām valsts
institūcijām, lai rastu tādu risinājumu, kas neierobežotu dzīvniekam veterināro
pakalpojumu pieejamību un tajā pašā laikā būtu tiesiski,” norāda Latvijas
Veterinārārstu biedrībā (LVB).
Vienlaikus
aicinām dzīvnieku īpašniekus turēt dzīvniekus atbildīgi, nepieļaut klaiņošanu
un rūpēties par veterinārmedicīnisko pakalpojumu savlaicīgu saņemšanu, lai
nenonāktu konfliktā ar likumu. Tāpat atgādinām, ka ikvienam suņa īpašniekam ir
pienākums apzīmēt dzīvnieku ar mikročipu un to reģistrēt Lauksaimniecības datu
centra datubāzē līdz 4 mēnešu vecumam vai pirms kucēna atdošanas .
Savukārt
visiem dzīvnieku atradējiem LVB atgādina, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.
panta 2. daļā ir noteikts, kā un cik ātrā laikā atradējam par sveša dzīvnieka
atrašanu ir jāziņo vietējai pašvaldībai.
Atradējam
ir arī pienākums informēt par to, kur dzīvnieks tiek nogādāts. Ikvienam
atradējam ir tiesības par savu atradumu parūpēties pašam savā mājā, taču
jāpatur prātā pienākums nekavējoties doties uz tuvāko veterināro klīniku, lai
nolasītu dzīvnieka mikročipu un atdotu dzīvnieku tā īpašniekam pēc pirmā
pieprasījuma. Ja radušās aizdomas par nepienācīgu dzīvnieka aprūpi, jāziņo Pārtikas un
veterinārajam dienestam.
Foto: pixabay.com
