Laikā, kad sākusies aktīva
atpūtas sezona, un par vienu no aktualitātēm kļuvusi atpūta pie
ūdens, bet pilsētā, kurai cauri plūst piecas upes nav nevienas
oficiālas peldvietas, uz sarunu aicinājām VUGD Jelgavas brigādes
komandiera vietnieku Leonu Stablinieku. Šajā sarunā vēlējāmies
noskaidrot, kā strādā Jelgavas ugunsdzēsības un glābšanas dienests,
un kādas
priekšrocības iedzīvotājiem sniegtu oficiālas peldvietas atklāšana
Jelgavas pilsētas vai rajona
teritorijā.
Ir sācies atvaļinājumu
laiks, kad daudzi jelgavnieki atstāj savus mājokļus, lai baudītu
atpūtu pie dabas, lielākoties pie ūdeņiem. Kas būtu
svarīgākais,lai atvaļinājuma laiks nepārvērstos par
“lielu nepatikšanu
saišķi”?Nu, ja māja tiek atstāta tukša, tad nodrošināt
tai kādu apsardzi. Šajā jomā mēs esam tādi pliki palīgi. Māju
drošību nodrošina paši
saimnieki.Kā zināms arī tukšās mājās mēdz izcelties
ugunsgrēki. Kas būtu jāizdara, pirms doties vasaras
atvaļinājumā?Noteikti no elektrotīkla jāatslēdz
elektroierīces. Problēmas parasti rodas ar tām ierīcēm, kuras
atstāj ieslēgtas, piemēram, ledusskapis. Mums ir bijuši tādi
gadījumi, kad aizdegās ledusskapji, kas ražoti vēl padomju varas
gados. Tagadir negaisu laiks, tāpēc nav izslēgts, ka tīklā
var iespert zibens. Šādā gadījumā rodas kolosāls pārspriegums, un
jebkurā mājā jebkas, kas ir pieslēgts pie elektrotīkla, var sākt
degt.Cik nozīmīgu loma ir daudzkārt medijos
pieminētajiem dūmu
detektoriem?Autonomie dūmu detektori nekādu lomu nespēlē, jo
ugunsgrēkagadījumā tie var “bļaut līdz
nemaņai”, ja mājās neviena nav. Savukārt, ja ir ierīkota
signalizācija, kas ir pieslēgta apsardzes pultij, tad var pievienot
arī ugunsgrēka signalizāciju.. Šajā gadījumā trauksmes signāls
pienāks apsardzes pultij. Tādējādi ar ļoti maziem papildus
kapitālieguldījumiem var māju nodrošināt arī pret
ugunsnelaimēm.Visbiežāk mēs organizējam savu atpūtu tā, lai
varētu gan peldēties, gan sauļoties, gan arī mūsu jaunajai paaudzei
būtu ko darīt. Vai Jums bieži nākas glābt peldētājus, kas
pārvērtējuši savus spēkus, vai bijuši neuzmanīgi, izvēloties
peldēšanās
vietu?Atpūta pie ūdeņiem ir iecienīta visur, bet kā
zināms tad Jelgavas pilsētā un rajonā oficiālas peldētavas nemaz
nav. Tas saistīts ar to, ka publiskajai peldētavai jābūt
labiekārtotai, un nodrošinātai ar glābšanas dienestu. Parasti
peldēšanās vietas izvēle paliek pašu peldētgribētāju ziņā. Ja viss
būs kārtībā, tad kārtībā, bet ja kaut kas notiks, tad par to
neviens neatbildēs. Agrāk Ozolnieku peldētavā bija uzraksts:
peldēties aizliegts. Ja šādā vietā
kādspeldas, tad tā ir viņu pašu problēma. Pirms kāda
laika viens
pārgalvnieks- psihiski nelīdzsvarots cilvēks gribējis
pārbaudīt savus spēkus, un ar visām drēbēm kādu pusstundu kūņojās
pa ūdeni Ozolnieku karjerā. Beigas bija Laimīgas, krastā tika.
Iedzīvotāji bija izsaukuši mūsu glābšanas dienestu. Puiši paspēja
aizbraukt uz notikuma vietu, iepeldēt upē ar tā saucamo glābšanas
dēli un izvilkt to peldētāju. Pats ar saviem spēkiem viņš vairs
nebūtu spējīgs izpeldēt krastā. No ilgas uzturēšanās ūdenī jau bija
atdzisis ķermenis. Izsaucām ātro palīdzību. Tā atbrauca un sapotēja
viņu. Nu tā, tas ir tāds rets gadījums, bet parasti mēs nevaram
garantēt, ka paspēsim aizbraukt un izglābt, lai neviens uz to
necer. Iespēja, ka pagūsim laikā ir niecīga, jo, ja cilvēks atrodas
zem ūdens un smadzenēm piecas līdz sešas minūtes nepiekļūst
skābeklis, tās sāk atmirt. Zvana saņemšana un apstrāde, brauciens
uz notikuma vietu, glābšanas piekabītes pielikšana, tāds process
nav izdarāms piecu, sešu minūšu
laikā.Pirms kādām pāris nedēļām kāds pārgalvnieks Ogrē
leca ūdenī uz galvas, bet traģikomiskākais šajā situācijā, ka
ūdenstilpne bija piepūšamais baseins privātmājas
dārzā.Tas ir ļoti muļķīgs gājiens un, protams, tas ir
iespējams, ka šajā gadījumā tika lauzta spranda. Neiesakām lekt
svešās vietās. Lecot ūdenī, kur nav attiecīgais dziļums, ar galvu
pa priekšu bieži tiek lauzta spranda. To var darīt vienīgi labi
zināmā un pietiekoši dziļā (vismaz divi metri) vietā. Noteikums ir,
ka ūdenim attiecīgajā vietā jābūt tik dziļam no cik augstas vietas
lec. Vienlaicīgi jāatceras, ka jābūt arī kādam ūdens dziļuma
minimumam. Bieži vien gadās, ka lecot no trīs metru augstuma kājas
jau iet atmuguriski. Līdz ar to tiek saņemts trieciens pa muguru.
Turklāt jāatceras, ka plakans kritiens uz ūdens var tikt
pielīdzināts kritienam uz
asfalta.Bieži vien peldētāji, īpaši tie, kam patīk lekt
uz galvas, peld nepazīstamā vietā un pārvērtē savus spēkus. Vai ir
iespējams aprēķināt, cik tālu es varu
aizpeldēt?Viens var pārpeldēt Lamanša jūras šaurumam pāri,
bet otrs, varbūt savai vannai pāri netiks. Tādu kritēriju nav un
tas nav aprēķināms. Tas viss ir atkarīgs no cilvēka spējām, iemaņām
un fiziskajiem rādītājiem. No prakses zinu, ka ir gadījumi, kad
sader – pārpeldēšu pāri ezeram, karjerai, Lielupei. Pirms dažiem
gadiem bija gadījums, kad cilvēks alkohola reibumā gribēja
pārpeldēt Lielupi,
līdzvidum tika un noslīka. Vairāki ir mēģinājuši
Ērmiķu karjeras pārpeldēt. Līdz vidum tikuši, bet kad spēki
izsīkuši un krastā tikt vairs nevar, parasti cilvēks ir karjeras
vidū. Tās ir skaitītas sekundes, varbūt minūtes, ko viņš vēl var uz
ūdens noturēties. Alkohols un ūdens nav kopā savienojams. Katrā
gadījumā, ja kāds blakus atpūšas lietojot alkoholu, jādara viss,
lai nepieļautu ne braukšanu pie stūres, ne savu spēju pārbaudi
ūdenī.Kā ir jārīkojas, ja slīkst kāds no savas vai
blakus
kompānijas?Vajadzētu glābt šo cilvēku, ja prot to darīt.
Slīcējam jātuvojas ļoti uzmanīgi. Ļoti daudz gadījumu bijuši, kad
noslīkst abi gan slīcējs, gan glābējs. Pareizi būtu jāglābj,
tuvojoties glābjamajam no aizmugures un sagrābjot pie kakla vai
ausīm, vai matiem, lai slīcējs nevarētu glābēju ar rokām saķert. Ja
tomēr slīcējam izdodas saķert glābēju ar rokām, vajadzētu ienirt.
Šādā gadījumā slīcējs atlaidīsies. Vajadzētu padomāt kā nomierināt
un savaldīt glābjamo personu. Ir dzirdēts, ka glābjamajam brutāli
iesit pa seju vai tamlīdzīgi. Ja ir iespējams, paņemiet līdzi
pleznas, masku un caurulīti. Tā arī vieglāk atrast cilvēku, kurš
pakļuvis zem ūdens. Dažkārt gadās, ka cilvēki noslīkst pat pusotra
metra dziļumā. Uztraukumā cilvēkiem neienāk prātā, ka viņi var
nostāties uz kājām. Ķepurojoties cilvēki zaudē spēkus un
noslīkst.Vai varat minēt vietas Jelgavas pilsētā un
rajonā, kur cilvēki bieži mēdz
slīkt?Jāsaka, ka slīcēji glābti visās iespējamajās
vietās, kur cilvēki peldas. Lielupe, protams, ir strauja upe un
salīdzinoši bīstamāka nekā karjeri. Turklāt Lielupē nav redzamības,
grūtāk atrast
slīcēju.Lielupē atpūtai bieži tiek izmantotas laivas,
katamarāni un ūdens velosipēdi. Cik tas ir
bīstami?Katrs ūdens transports var kādreiz noiet pa
burbuli. Pirmdien mūsu darbinieks redzēja, ka no upes velk ārā
mobilos telefonus un mēģina darbināt. Kad
vaicāja,kas notika, atbildēja, ka apgāzušies ar laivu.
Kaut kādus manevrus taisīja, noslāpa motors un laiva apgāzās. Katrā
motorlaivā jābūt glābšanas riņķim, bet braucējiem vestēm. Ar vestēm
nevar noslīkt. Turklāt vestēm jābūt katram
pasažierim.Kāds aprīkojums ir jūsu dienesta rīcībā slīcēju
un ūdenstransporta līdzekļu
glābšanai?Piecvietīga motorlaiva, glābšanas vestes,
glābšanas riņķi, glābšanas dēļi, kas uz ūdens notur 400
kilogramus.Kāds ir optimālais laiks, kādā jūs no zvana
saņemšanas brīža varētu nokļūt līdz
Lielupei?Var rēķināt, ka viens kilometrs tiek nobraukts
vienā
minūtē.Vai tas nozīmē, ka vienīgi Lielupē var paspēt
izglābt slīkstošu
cilvēku?Nu varbūt kaut kur te tuvumā pie tilta, jo tālāk
katrs kilometrs – minūte. Turklāt, ja ir grūti pieejama vieta,
laiks var būt vēl ilgāks. Ne visur pie Lielupes var piekļūt
tikviegli. Varbūt, ka kādam paveicas, ja viņš
ilgāku laiku vēl spēj noturēties virs ūdens. Savukārt, ja cilvēks
jau ir zem ūdens cerību tikt izglābtam nav.Ja būtu oficiāla
peldētava, tad tajā būtu jādežūrē glābējiem. Viņi varētu paspēt
aizpeldēt un
izglābt.Zemgalē vienīgā peldvieta, kura aprīkota ar
glābšanas ierīcēm un kurā dežurē glābēji ir Aizkrauklē. Ja šādu
peldvietu būtu vairāk, vai tas atvieglotu jūsu darbu un samazinātu
letālu iznākumu skaitu
peldētājuvidū?Es domāju, ka jā. Sevišķi, kad bērni bieži iet
peldēties. Šādās peldētavās būtu iespējams ierīkot bērnu peldētavu
seklākās vietās. Gan bērnus, gan
pieaugušosuzmanītu glābējs. Varētu teikt, ka tā būtu
drošāk.Ko liecina statistika? Cik cilvēku jūsu darbības
zonā gada laikā
noslīkst?Tas viss ir atkarīgs no laika apstākļiem. Vidēji
rēķinot Jelgavas rajonā gada laikā noslīkst pieci, seši cilvēki.
Turklāt parasti noslīkušie bijuši alkohola reibumā. Regulāri
jāsastopas ar visādiem pārgalvniekiem. Galu galā ir arī
pašnāvnieki. Cik reizes pie Lielupes tilta nenākas vilkt ārā
pašnāvniekus! Negribas būt vārnai, kas piesauc nelaimi, bet mēs
parasti cīnāmies tikai ar
sekām.Kas būtu tas ko jūsu dienests vairāk vēlētos
sava darba
pilnveidošanai?Jāsaka godīgi, ka aprīkojums ir diezgan vecs.
Saņēmām jaunu mašīnu, bet tai nav pietiekams maksimālais ātrums.
Izrādās, ka dzinējam ielikts maksimālā ātruma ierobežotājs – 85
km/h. Mūsu vecās mašīnas skrien ātrāk nekā jaunā, bet to atkal nav
paredzējuši (autora piezīme: LR Iekšlietu
ministrija) iegādājoties tehniku. Noteikumos
nav noteikti kādi ierobežojumi – jābrauc tik ātri, lai neradītu
apdraudējumu satiksmei. Jauna tehnika, protams, vajadzīga.
Glābšanas motorlaiva mums ir, bet piekabīte mūsu paštaisīta. Ja mēs
nebūtu uztaisījuši piekabīti, tad motorlaiva nebūtu mobila. Tagad
mēs varam braukt uz izsaukumiem, bet vajadzīgs laiks, lai ielaistu
motorlaivu ūdenī. Piebrauc, atpakaļgaitā iestum. Jebkurā vietā to
izdarīt arī nevar. Ielaišanas vietas uz vienas rokas pirkstiem
pilsētā var
saskaitīt.Andis
Šeršņovs
