Valsts
prezidentam Egilam Levitam
Saeimas
priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei
Ministru
prezidentam Krišjānim Kariņam
Zemkopības
ministram Kasparam Gerhardam
Augsti
godātais Valsts prezidenta kungs!
Cienījamā
Saeimas priekšsēdētāja, valdības un Saeimas pārstāvji!
Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir
pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas
pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts
mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem, veido apmēram 26 miljonus
kubikmetru gadā, no tā
izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni
kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega –
dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni
3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Mēs, mežkopji ar ilgu gadu pieredzi mežu
apsaimniekošanā, vēlamies vērst jūsu uzmanību pārdomām par ilgtspējīgu un gudru
saimniekošanu mežos. Pateicoties tai, mūsu valsts var piedzīvot uzplaukumu un
saņemt pateicību no mūsu bērnu bērniem.
Jebkuras
valsts lielākais saimnieciskais
resurss ir zeme. Tai ir jābūt gudri apsaimniekotai. Pateicoties meža selekcijai
un mežzinātnei, ir iespējama ātrāka mežaudžu aprite, proti, straujāka koku
audzēšana īsākā laika periodā, tādējādi radot lielākus ienākumus valstij un tās
iedzīvotājiem. Ja latviešu zemnieku varam cildināt par savlaicīgu un lielāku
ražas novākšanu, tad nez kāpēc mežkopjiem,
kuri cenšas audzēt produktīvu mežu (Latvijas apstākļos viegli sasniedzams
mērķis, ka
koksnes krāja cērtamā vecumā ir 500 līdz
600 kubikmetri koksnes uz hektāru), tas tiek pārmests. Šobrīd cērtamās audzēs koksnes
krāja ir ap 300 kubikmetriem uz hektāra. Tātad, no kopta meža varam iegūt vairāk. Meža raža jānovāc
savlaicīgi, nav prātīgi kokus pāraudzēt, jo tad tie sāk zaudēt savu
vērtību, pat atmirst.
Meža
saimnieciskās darbības ciklā
tieši vai netieši esam iesaistīti mēs visi – gan kā darbu veicēji, gan kā
patērētāji. Mums katram mežs nozīmē savu vērtību. Kādam mežs ir darba vieta,
kur, liekot lietā savas profesionālās zināšanas un prasmes, ieguldīt ievērojamu
savas dzīves daļu. Izpratne par to, kā būtu jāsaimnieko mežā, mainās,
pateicoties pasaules pieredzei un mūsu pašu uzkrātajām atziņām. Svarīgi, lai
mūsu devums saudzīgi turpinātu iepriekšējo paaudžu paveikto un tam būtu
turpinājums. Turpretī cita sabiedrības daļa novērtē mežu kā atpūtas vietu,
iegūstot arī kārotās meža veltes, un mums Latvijā šādas iespējas ir! Savukārt
vēl kādam citam ir būtiski, ka uz katru iedzīvotāju ir apmēram 1,7
hektāri meža. Esam ar to bagāti!
Mūsdienu sabiedrībā ir izveidojušies
nekorekti termini saistībā ar mežu apsaimniekošanu. Viens no tiem ir “izcirst
mežu” – tas nozīmē, meža vietā izveidot būvobjektu vai lauksaimniecības zemi.
Otrs termins “cirst mežu” – te jāpaskaidro, ka necērt mežu, bet cērt kokus, kas
ir daļa no meža. Koki ir meža raža, un tā ir jānovāc.
Zināms,
ka pēdējo 200 gadu laikā regulāri
visās Latvijas meža platībās ir notikusi koku ciršana. Zinātnieki atzīst, ka
Latvijā dabisku jeb cilvēka darbības neskartu mežu ir 0,5 %, pārējā platībā
ir notikusi saimnieciskā darbība. Tādēļ dabisku, saimnieciskas darbības
neskartu mežu biotopu Latvijā faktiski nav. Dažādām augu un dzīvnieku sugām
mežs kā dzīvotne ir vajadzīga visās tā attīstības stadijās.
Mūsuprāt, dabas
aizsardzībai jābūt gudri pārdomātai, zinātniski pamatotai, tādai, kas ievēro un
sabalansē dabas daudzveidības saglabāšanu ar sabiedrības un saimnieciskajām
interesēm. Mēs neesam pret dabas aizsardzības teritoriju izveidi, bet uzskatām,
ka jābūt skaidri zināmiem “spēles” noteikumiem un tie ir jāievēro. Katru reizi,
izveidojot jaunu dabas aizsardzības
teritoriju, ir ļoti būtiski noteikt tās mērķi, pasākumus šī mērķa sasniegšanai,
kā arī sekot to izpildei.
Piemēram, 2000. gada sākumā, pēc kopšanas
cirtes mežā, tika atrasta silpurene un, ar mērķi to aizsargāt, izveidots
mikroliegums, aizliedzot tālāko saimniecisko darbību. Apsekojot teritoriju pēc
dažiem gadiem, tika konstatēts, ka silpurenes vitalitāte ir samazinājusies.
Koki pēc kopšanas cirtes bija labāk auguši, izveidojot lielākus vainagus, līdz
ar to silpurenēm sāka trūkt gaismas. Pēc vējgāzēm 2005. gadā, dažiem kokiem
nogāžoties, šajā mežaudzē izveidojās gaismas atvērumi, kuros silpurene atkal
labi auga. Nosakot mikroliegumu, bija jāparedz saimnieciskā darbība – koku
ciršana – , lai nodrošinātu aizsargājamajai sugai nepieciešamo
gaismas daudzumu.
Sabiedrībai un valsts pārvaldei jāapzinās, ka
jebkurš lēmums par papildu aprobežojumiem kādai saimnieciskajai darbībai rada
zaudējumus valstij. Tie ir neizmantoti resursi, zaudētas darbavietas, neiegūti
nodokļi, kas veido valsts budžetu, no kura tiek maksātas darba algas arī
mediķiem, pedagogiem un citu cienījamu profesiju pārstāvjiem. Meža nozare Latvijas reģionos lielai daļai iedzīvotāju nodrošina
darba iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu, saglabājot vietējo darba tirgu.
Nav pieļaujama zinātniski nepamatotu dabas
aizsardzības teritoriju palielināšana un dažādu ierobežojumu noteikšana, jo mēs
nedrīkstam atļauties domāt vispirms par kukaini, un tikai tad – par cilvēku.
Jādomā valstiski. Pirms pieņemt lēmumus par saimnieciskās darbības
ierobežošanu, jāizvērtē, kādas tam būs sekas un
kādus zaudējumus tas radīs. Palielinoties platībām, kur liegta vai ierobežota
saimnieciskā darbība, tiek samazināts darbavietu skaits Latvijā un ienākumi
valsts budžetā.
Mēs visi sēžam vienā meža “laivā” un visi
esam patiesā labuma guvēji no meža. Nemēģināsim šo laivu šūpot un krasi mainīt
tās kursu. Mežs ir vajadzīgs mums visiem, tāpēc kopīgi mācīsimies to saprast un
ar to sadzīvot!
Uzskatām, ka valdībai
beidzot būtu jāsāk domāt par
iedzīvotāju labklājību un jāpieņem lēmums par dabas aizsardzības
teritoriju un saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību proporcionālo
attiecību. Līdz šim šāda
iedalījuma (saimnieciskie meži/dzīvotnes) proporcija nav bijusi noteikta, līdz
ar to mežu apsaimniekotāju ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība ir apgrūtināta.
Pašreiz Latvijā dzīvo aptuveni 1,9 miljoni iedzīvotāju un ir 3,3 miljoni
hektāru meža. Saimnieciskā darbība iespējama tikai teju 2 miljonos hektāru
meža.
Mūsu valsts ir mežiem bagāta, tāpēc
izmantosim gudri mums pieejamos zemes un dabas resursus!
Foto: pixabay.com
