Dažas dienas pirms Lieldienām. saņemot avīzi «Diena», kā parasti, izlasu Ūdensvīram domātās horoskopa rindiņas. To daru ne jau tāpēc, ka es ļoti ticētu tur teiktajam, bet bieži teiktais ir taisni kā par mani…Un tad es vēl paskatos, ko dzīve sola manas ģimenes Auniem, Vērsim, Dvīņiem
Todien izlasu, ka man gaidāms liels un neparasts prieks. Nav jau slikti sākt darboties ar tādu ziņu, taču zinu, ka viss būs kā parasti: apkārtējie sūdzēsies, ka pavasaris nenāk; kas man sāpējis, tas tāpat sāpēs; mājās visas grāmatas izlasītas un neko jaunu, nelasītu neviens neatnesīs, krāsainie sieviešu žurnāli manam veikala gājējam nepatīk, tāpēc viņš tādus nepērk…Nu, kur tas prieks?Tad elektroniskajā pastā izlasu, ka ap dienas vidu atbrauks SIA «Drukātava» meitenes un iepazīstinās ar manu grāmatu mākslinieci Ingu Apsīti, ar ko pagaidām mēs esam sadarbojušās tikai elektroniski. «Tas laikam būs tas horoskopā paredzētais prieks,»nodomāju.Ciemiņi drīz čivina priekšnamā. Gaidu tikšanos un mazliet uztraucos. Drukātavas galvenā persona Laima mūs ar Ingu – smalku, smaidošu jaunu būtni – iepazīstina. Acīm mirdzot un sirsnīgi smaidot, mana māksliniece saka: “Jums būs liels prieks!” un viņa sniedz man kaudzīti ar mūsu kopīgajām nesen iznākušajām dzejoļu grāmatiņām «Prieka pilna sirds».Stāsts, ko es pēc tam uzklausu, ir tik aizkustinošs, ka prieks ir jāsaņem, asarām ritot. Un kas tad galu galā ir noticis? Izrādās «Drukātava» kaudzīti šo grāmatu aizveduši dāvanā uz Bērnu slimnīcas Onkoloģisko nodaļu, lai mazie slimnieki, ilgstoši tur atrodoties, atsauktos uz manis izteikto aicinājumu grāmatiņā – palīdzēt izkrāsot tās ilustrācijas, kuras māksliniece Inga «nepaspēja».Un nu tauriņi, puķu zirņi un saulespuķes, pīļtēviņš un Jelgavas alnis uzziedējuši tādās krāsās, kā tos iedomājušies bērni. Kādai meitenei ir 16, gadi, citai deviņi, vēl citai seši, ir zēni,kuriem astoņi gadi, bet ir arī divgadnieks! Katrā grāmatiņā ir viņu vārdi, telefonu numuri, e-pasti. Un, nu, Laima pasaka to bērnu lielo lūgumu. Proti, lai dzejniece katrā ierakstītu savu vērtējumu un vēlējumu īpaši viņam vai viņai.Pāris dienu es tikai skatījos šos zīmējumus, lasīju bērnu vārdus un Lieldienas es pavadīju, rakstot vēlējumus no visas sirds. Man tiešām bija prieka pilna sirds!Rīt grāmatiņas brauks uz Rīgu pie mazajiem māklsliniekiem, bet es palasīšu, ko saka horoskops – vai beidzot Valmierā un Valkā, Alūksnē un citās pilsētās arī bērni varēs lasīt un krāsot šos dzejoļus?
