Turpmāk
izrakstot “rozā receptes” jeb valsts apmaksātos medikamentus, ārsts pacientam
izrakstīs nevis konkrētu zāļu nosaukumu, bet gan SNN jeb zāļu ķīmisko
nosaukumu. Stājoties spēkā jaunajai zāļu aprites kārtībai, ārstiem jāuzņemas
izmaiņu skaidrotāja loma, tomēr mēnesi pirms šīs kārtības stāšanās spēkā ne
pacientiem, ne ārstiem nav skaidrs, kā sistēma darbosies praksē un kā tā
ietekmēs pacientu ārstēšanos.
No
2020. gada 1. aprīļa Latvijas veselības sistēmā tiek ieviesta jauna kārtība,
kādā tiek izrakstīti kompensētie medikamenti. To nosaka Ministru kabineta
(MK) pieņemtie grozījumi Nr.899
noteikumos. Galvenās izmaiņas, ar ko saskarsies tieši ārsti, izrakstot zāles,
ir prasība receptē norādīt nevis konkrētu medikamentu nosaukumu, bet gan
jāizraksta zāļu ķīmiskais nosaukums jeb SNN. Tātad, no 1. aprīļa tas ir
vienīgais obligātais nosacījums, kas ļoti daudzos gadījumos nozīmēs esošo zāļu
nomaiņu pret citām – lētākajām, vairs neparedzot iespēju pašam pacientam
piemaksāt starpību starp valsts apmaksāto references (lētāko) medikamentu un
jau lietoto medikamentu. Ņemot vērā, ka ārstu darbs balstās uz sadarbību ar
pacientiem, ir skaidrs, ka izmaiņas, izrakstot recepti nebūs vienīgās
pārmaiņas, kas mūs sagaida.
“Dakter, farmaceits man iedeva citas zāles!”
Ik
dienu savā praksē ar medmāsas atbalstu apkalpojam aptuveni 80 pacientus.
Mainoties kompensējamo medikamentu aprites kārtībai, apzināmies, ka tieši mums
– ģimenes ārstiem, būs jāuzņemas galvenā skaidrotāja funkcija par to, kā šīs
izmaiņas ietekmē pacientus. Izrakstot SNN, tas, kādu medikamentu saņems
pacients, ir atkarīgs no farmaceita un tajā brīdī lētākajām pieejamajām zālēm
ar tieši šo zāļu ķīmisko nosaukumu. Jau varu iztēloties pacientus, kuri zvanīs,
nāks uz akūto stundu, lai informētu par to, ka, pēc pacienta domām, farmaceits
ko sajaucis un iedevis citas zāles. Vai varbūt vainos ārstu, ka izrakstītas
neīstās zāles. Jāatzīst, ka šis būs ļoti reāls scenārijs, kas nav pelnījis
nevienu pārmetumu ne pacientu, ne ārstu virzienā, jo šobrīd jautājumi ir
vairāk, nekā atbilžu, un konkrēta pacienta gadījums ne vienmēr grib pakļauties
jaunas un neskaidras sistēmas kārtībai.
Ko
varam secināt jau šobrīd par to, kas mūs sagaida? Ir skaidrs, ka šīs izmaiņas
uzliek papildu slogu ārstējošajiem ārstiem, jo, neatkarīgi no katras prakses
noslodzes, nāksies skaidrot, ko īsti pārmaiņas nozīmē, un kāpēc līdzšinējās
zāles ir jāmaina. Tas aizņems laiku. Arī to laiku, kuru varētu veltīt, piemēram, pieņemot vairāk pacientus akūtajā
stundā. Ņemot vērā jau šobrīd augsto ārstu noslodzi, ko patiesībā vajadzētu
dēvēt par pārslodzi, nevajadzētu brīnīties par ārstu “izdegšanas” gadījumiem,
kas, uzliekot papildus pienākumus, būs vēl vairāk.
Problēma
slēpjas arī faktā, ka pašiem ģimenes ārstiem nav sniegta pilnīga informācija,
kā pieņemtie grozījumi mainīs ārstu un pacientu ikdienu. Šobrīd bažas rada
fakts, ka ārsti nespēs kontrolēt, kādus medikamentus pacienti lietos, jo,
izrakstot SNN, ārstam nav zināms, kādas zāles aptiekā tiks izsniegtas pacientam
– ja līdz šim pacients ir lietojis medikamentu, piemēram, tablešu formā,
aptiekā viņam var tikt izsniegts medikaments pat sīrupa formā. Šeit rodas bažas
par cilvēkiem, kam medikamenti jālieto ilgstoši – šie cilvēki ir pieraduši pie
konkrētiem medikamentiem un to nomaiņa var izraisīt neizpratni.
Ārsti – konsultanti
Sagaidāms,
ka aprīlī, kad jaunā kārtība stāsies spēkā, ārstiem būs jābūt gana zinošiem,
lai izskaidrotu pacientiem gan izmaiņas, gan to iemeslus, gan pozitīvos un
negatīvos aspektus. Tāpat ārstam būs jābūt zinošam par medikamentu maiņas
potenciālo ietekmi uz atveseļošanos, kā arī risinājumiem, kā veselības stāvokli
turpināt uzlabot, neskatoties uz izmaiņām MK Nr. 899 noteikumos.
Šobrīd
lielākā problēma, kas izgaismojusies mēnesi pirms noteikumu izmaiņu stāšanās
spēkā, ir ārstu neziņa. Neatbildētu jautājumu ir daudz, tajā skaitā pavisam
praktiski.
Šobrīd
e-recepšu sistēmā nav iespējams izrakstīt SNN. Vai pēc mēneša šāda iespēja būs?
Tāpat jaunie noteikumi paredz, ka, balstoties uz medicīnisku pamatojumu par
esošās terapijas saglabāšanu, 30% no ārsta praksē izrakstītajām receptēm
joprojām kompensējamo medikamentu sistēmā varēs norādīt zāļu nosaukumus. Kā gan
lai ārsts paredz, cik receptes ik mēnesi izrakstīs, lai varētu aprēķināt šos
30%? Neskaidrību ir daudz, tādēļ joku dienu – 1. aprīli – gaidu ar lielām bažām, jo pacienta ikdienā
joku vairs nebūs.
Foto: pixabay.com
