Pavisam nesen, 17. maijā, Kultūras ministrijā Rīgā notika
pieredzes apmaiņas seminārs romu pārstāvjiem, kurā tika apkopota
pieredze, iepazīstināti pašvaldības pārstāvji un speciālisti
ar mediācijas darbības sasniegumiem un rezultātiem, un veikumiem,
romu mediatoriem pildot amata pienākumus Latvijas pilsētās –
Valmierā, Ventspilī, Jelgavā, Dobelē un Rīgā.
Dzīvie tilti jeb starpnieki saistās ar unikālām personības
īpašībām, kas visiem romiem nav pa spēkam, bet plašā nozaru
pārzināšana un prasmes, lai vietējā Jelgavas romu sabiedrība
savienotos un saslēgtos ar pašvaldību, institūcijām un
speciālistiem, zināmā līmenī izdevās romu mediatoram.
Esam dziļi pateicīgi Jelgavas pašvaldībai un nozaru speciālistiem
par sadarbību un iespēju uzlabot romu dzīvi.
Denisa Kretalova vadītajā mediācijas projektā esmu ieguvis
skaidru priekšstatu par definētu mediatora pozīciju citu
profesionāļu vidū. Būtu svarīgi norādīt, ka mediators
mediācijas darbā apgūst un integrē zināšanas, tās risina
sociālā gadījuma ietvarā, viņam ir liela spēja orientēties
romu problēmās, klasificēt tās, noteikt problēmu risināšanas
soļus un prioritātes, mediators motivē romus sakārtot juridiskus,
medicīniskus, sociāla rakstura un citus jautājumus. Mediators ir
dzīvais tilts starp šauru sabiedrības daļu un plašo sabiedrību,
mediācijas darbībā atklājas romu grūtības, problēmas,
traucējošie faktori. Jo vairāk mediators sadarbojas un piedāvā
mediāciju, jo labāk romu kultūrvidē izprotami tie klupšanas
veidi, kas apgrūtina ikdienu. Par romu mediatoru var kļūt tikai
psiholoģiski spēcīga un harismātiska persona, kura ciena un mīl
romus.
Īpaši gribētos uzsvērt tos tiltus –
personas –
projektā “Latvijas romu platforma II: dialogs, līdzdalība un
savstarpēja mācīšanās”, bez kuru aktīvas līdzdarbošanās,
cilvēkmīlestības, audzinošās un izglītojošās nozīmes,
stingrām psiholoģiskajām īpašībām mērķtiecīgas mediācijas
gaitas starp romiem un vietējo sabiedrību, pašvaldību un
speciālistiem būtu neiespējamas. Mana pārliecība balstās paša
aktīvā, brīvprātīgā darbībā minētajā projektā. Esmu
ieguvis augstu pārliecību un drošu ticamību, ka romu sabiedrībā
dzīvo tiltu ideja ir jāturpina.
Katrs mediators kā dzīvais tilts ir autoritāte romu sabiedrībā.
Mediatores tika speciāli sagatavotas, lai pildītu šo pienākumu,
katrai no viņām ir personīgā pieredze, izglītība un
psiholoģiskā motivācija (dziļa interese palīdzēt tautiešiem),
spējas iesaistīt, pārliecināt, uzrunāt, organizēt romu un
pārstāvošo pašvaldību pārstāvjus, organizācijas un
speciālistus. Projektā “Latvijas romu platforma II: dialogs,
līdzdalība un savstarpēja mācīšanās” Latvijas romu
mediatores Ināra Kozlovska pārstāveja Jelgavas romus, Marta Paņko
sniedza atbalstu Rīgas romiem; mediatore Agnese Meļķe bija
starpniece Dobeles romiem, Malda Avramenko darbojās Ventspilī, bet
Vija Korenovska bija romu mediatore Valmierā.
Jelgavā romu izglītības jautājumi ir veiksmīgāk uzlabojušies,
pārliecinot un mainot romu attieksmi pret izglītības jautājumiem.
Pateicoties Inārai, 24 romu ģimenēm veiksmīgi izdevās
sadarboties ar pašvaldību, iestādēm un speciālistiem. Inārai
izdevies daudz risināt Jelgavas romu dzīvokļu jautājumus. Lielu
uzmanību mediatore veltīja, lai Jelgavas romi risinātu
nodarbinātības jautājumus. Tikpat nozīmīgi –
Ināra sadarbojās un koordinēja mediāciju, lai nodrošinātu
veselības aprūpes pieejamību un sociālos jautājumus Jelgavas
romiem. Mediatoru darba novērtēšanu, mentoringu un koordinēšanu
nodrošināja biedrības “Izglītības iniciatīvu centrs”
eksperte Sandra Kraukle. Viņas pētījuma dati sniedza izvērtējumu,
un paši romi īpaši labvēlīgi novērtējuši Jelgavas mediatori
Ināru. Jelgavas romi pateicas projektam par šādu iespēju tikties
ar Ināru un risināt dzīves jautājumus. Romi gan atzīst, ka
turpmāk vēl vajadzētu risināt analfabētisma problēmu. Jelgavā
mediators ir ļoti vajadzīgs arī turpmāk, lai soli pa solim
veicinātu romu labklājību.
Īpaši jāatgādina, ka Ināras meita Dana Didžus ir izcilniece
mūsu romu vidū, iegūstot apbalvojumu “Gada brīvprātīgais
Jelgavā 2014”. Dana radoši un inovatīvi veica darbu, atbalstot
un veicinot romu tautības bērnu izaugsmi, kā arī aktīvi
iesaistījās multikulturālās vides veidošanā Jelgavas 4.
sākumskolā un līdz ar to arī Jelgavā kopumā. Jānorāda, ka
mamma un meita strādā kopā gan romu mediācijā, gan Latvijā
pirmajā romu rotaļlietu bibliotēkā “Ringla”, kur abas ir
bibliotēkas vadītājas. Šajā gadījumā man nāk prātā kāda
tautas paruna: viena galva ir gudra, bet divas galvas ir vēl
gudrākas. Iespējams, ka arī šis faktors nostrādā par labu romu
kultūrvides daudzējādām likumsakarībām tieši Jelgavas pusē.
Īpaši jāatzīmē, ka minētajā projektā bija plānots sniegt
mediācijas palīdzību vismaz desmit romu ģimenēm katrā minētajā
pilsētā, tomēr, kā apliecināja eksperte Sandra Kraukle,
mediatori ir strādājuši daudz pamatīgāk. Viņas ziņojums
klātesošos informēja par 134 Latvijas romu ģimenēm, kuras saņēma
mediatoru piedāvājumus. Tātad mediācijas piedāvājums sasniedzis
izcili augstus rezultātus. Romu mediators ir romu interešu
pārstāvis: mediatora darbs ir liels izaicinājums un misija, kas
prasa atzīšanu un cieņu romu vidū, spēju veidot, koordinēt,
rast elastīgu saskarsmi. Ne katrs roms prot un spēj vadīt
mediācijas norisi. Analizējot mediācijas gaitu, tika novērotas
mediatora tehniskā nodrošinājuma grūtības: trūkst telpu, kur
uzņemt klientus. Mediatoriem bija apgrūtinoši strādāt un plānot
mediācijas darbu, koordinēt tikšanos, saskaņot ar attiecīgajiem
speciālistiem. Arī pati romu mērķa grupa ir nepastāvīga –
pārtrūkst kontakti, indivīdi nomaina telefona numurus un adreses,
kas traucē mediācijas procesa regularitāti un nepārtrauktības
nodrošināšanu.
Andris Tertats, mediācijas dinamikas brīvprātīgais vērotājs, romu
pētnieks, psihologs
Foto: Kultūras ministrija
