Atšķirībā no daža kolēģa, 18.novembrī neklausījos politiķu uzrunas tautai – to vietā biju skatīt salūtu pie Jelgavas pils (un tas patiešām bija skaists, lai gan nav skaidrs, kāpēc iepriekš smalki izplānotā pasākumā jātracina tauta, liekot tai gaidīt desmit liekas minūtes). Taču runu atšifrējumu gan izlasīju.
Nepārsteidz, tomēr skumdina, ka mūsu politiķi publiskās uzstāšanās ziņā maz ko ir mācījušies – liela daļa tekstu joprojām šķiet kā no kādas neesošas realitātes nākuši. Piemēram, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, stāstot par nepieciešamību reformēt valsts pārvaldi (to saka valsts otrā amatpersona, kuras partija jau gadiem sēž pie varas galda), neaizmirst atgādināt, ka ikvienam godīgi jāmaksā nodokļi. Didaktiskais norādījums šķiet nožēlojams, zinot, ka tūlīt pat jau tagad lielākajai daļai nesamaksājamais valsts nodevu slogs tiks ievērojami palielināts, turklāt pilnīgā pretrunā ar speciālistu viedokļiem par to, kā būtu stimulējama ekonomika.Savukārt Valdis Dombrovskis aicina lepni celt mastā karogu. Tie, kuros ir lepnums, to ir darījuši un dara arī bez īpaša aicinājuma, bet prasīt lepoties cilvēkiem, kuri līdz šim nav spējuši atrast tam iemeslu, nez vai ir īstais brīdis. Taču visgreizākie teksti, kā diemžēl tas jau pierasts, atkal skanēja no Valda Zatlera runas. Viņš aicina cilvēkus nesūroties un nemeklēt iemeslus, kāpēc neko nevar izdarīt (parezi, to mūsu vietā ar jauniem un jauniem «taupības » pasākumiem jau dara valsts), viņš aicina atgriezties tos, kas aizbraukuši no Latvijas (uz kurieni, Zatlera kungs? Uz valsti, kurā, saskaņā ar nupat tapušo Forbes atzinumu, ir vissliktākais darba tirgus Eiropā?). Valsts prezidents arī sacīja, ka pašiem vien jāpanāk, lai visi, kas apzaguši valsti, stātos tiesas priekšā. Ir visai grūti iedomāties, kā tauta to varētu izdarīt. Jo saukt pie atbildības zagļus, tajā skaitā korumpētas amatpersonas, pirmām kārtām ir attiecīgo valsts struktūru uzdevums. Un nav dzirdēts, ka Valsts prezidents tās šajā cīņā īpaši atbalstītu. Turklāt atcerēsimies faktu, ka pats V.Zatlers gadiem savus aplokšņu ieņēmumus nedz uzrādīja deklarācijās, nedz maksāja par tiem nodokļus… Ir jau pierasts, ka amatpersonu runas sastāv no cēlām frāzēm par sirdsdegsmi, patriotismu un valsts mīlestību, no pamācībām tautai, bet vainu par visām nebūšanām viņi pamanās uzvelt politiskajiem oponentiem. Tajās nav savas atbildības izvērtēšanas, kļūdu atzīšanas, apņemšanās mainīties. Diemžēl, nebija arī šoreiz. Tāpēc neko nezaudēja tie, kuri izvēlējās svinēt svētkus citādi. Sirsnīgi un bez tukšām runām.
