Skumjš stāsts par egocentrismu, sociālo taisnīgumu vai
vienkārši līdzcilvēku un amatpersonu viennaldzību. Norises vieta:
Jelgavas stacijas piebrauktuve…
Jau vairākus mēnešus darba dienās ar personīgo automašīnu
rītos jāaizved un vakaros jāsagaida Jelgavas stacijā cilvēks, kas
ar vilcienu dodas uz Rīgu. Pēdējā laikā, tas sāk atgādināt
neiespējamu misiju. Lokveida piebrauktuve pie dzelceļa stacijas
ieejas sabrukušā seguma ziņā atgādina 2. Pasaules kara lauku. Tas
vēl būtu pierasts sīkums, jo tad vismaz zinam, ka vēl aizvien
atrodamies Jelgavā. Daudz lielāku postu rada
līdzcilvēku egocentrisms un atbildīgo institūciju vienaldzība
saredzēt un racionāli risināt citu, nopietnāku problēmu. Jau no
agra rīta pirmie Rīgas braucēji novieto un atstāj savu automašīnu
stacijas priekšā uz visu dienu, kur tās stāv un aizņem vietu līdz
pat vēlam vakaram. Ja vēl pāris mēnešus atpakaļ centās atstāt šauru
izbraucamu joslu strap taksometru stāvvietu un gar durvīm pamesto
auto rindu, lai tie, kas piebraukuši kādu sagaidīt var lēnā zosu
gājienā izspraukties cauri, tad tagad nereti mašīnas tiek samestas
krustām šķērsām tā, ka pilnībā bloķē izbrauktuvi (strap gājēju
pāreju un Narvesen veikalu). Aizvakar ap 15 mašīnām minūtes 10-15
taurēja, pīpināja, lai kaut kā tiktu ārā no kāda pārgudrnieka uz
dienu radīta sastrēguma – tā arī nesagaidot vaininieku. Rezultātā,
bezizejas dzīti, vairums bija spiesti smagā veidā pārkāpt satiksmes
noteikumus un braukt pa gājēju celiņu. Ir veltīgi klauvēt pie
līdzpilsoņu sirdsapziņas, aicinot atstāt savas mašīnas uz jebkuras
tuvējās šķērsieliņas vai no stacijas netālu atrodošos laukumos (aiz
“Degām”, pie Gaisa tilta, uz Zirgu vai Pasta
ielas utt desmitiem iespēju), ja reiz plānots atgriezties tikai pēc
n-tajām stundām vakarā. Acīmredzot tās 5 minūtes paiet ar kājām ir
par grūtu… Bet pavisam viegli to varētu risināt atbildīgās
institūcijas – uzliekot vienu vienīgu ceļa zīmi – stāvēt aizliegts.
Vai arī apstāšanās ar ierobežotu laiku 15 vai 30 minūtes, kā tas ir
jau daudz viet Jelgavā, piemēram pie autoostas. No plkst. 7
rītā, līdz 7ņiem vakarā Jelgavas stacijā ienāk un iziet aptuveni 40
reisi… Cik novērots, uz katru reisu ar autoamšīnu tiek atvesti
vai sagaidītu vismaz vidēji cilvēki 15-20… Tur nav jāpieprot
augstākā matemātika, lai sarēķinātu, cik daudziem autovadītājiem
un viņu atvestajiem pasažieriem ir jācieš neērtības, to padsmit
mašīnu dēļ, kuru šoferīši par vienīgo sev ērtāko auto novietošanas
vietu uzskata stacijas piebrauktuvi, atstājot savu spēkratu
diendienā uz minimums 8-10 stundām citiem par traucēkli.
Kaut kā dīvaini sasvērušies tie svari starp
egoismu, racionālismu, sabiedrisko labumu un vienaldzību… Skumji,
bet fakts…
Un, kad nākamoreiz man zvanīs mana
80 gadus vecā vecmāmiņas māsa, lai sagaidu viņu stacijā, man
nāksies teikt, lai viņa ar savām slimajām kājām dodas tik kaut kur
tālāk, kur ir iespējams ar automašīnu apstāties un uzņemt
pasažierus, jo pie stacijas mašīnas uz visu dienu jānomet
spriganiem darba cilvēkiem un studentiem, kam slinkums saredzēt
tālāk par savu degunu.
