LR Ministru prezidentam V.Dombrovska kungamLR finanšu ministram E.Repšes kungamLR veselības ministrei B.Rozentāles kundzeiSeptiņas ārpus Rīgas esošās reģionālās daudzprofilu slimnīcas, kas atbilstoši spēkā esošai likumdošanai ir definētas kā prioritārās ārstniecības iestādes valsts finansējuma saņemšanā, nolūkā nodrošināt stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem, jau jūlija sākuma vērsa Veselības ministrijas un sabiedrības uzmanību uz to, ka slimnīcu finansējums otrajam pusgadam pēkšņi samazināts par 60 – 70 procentiem, salīdzinot ar pirmo pusgadu, kas ir absolūti nepietiekams, lai sniegtu valsts garantēto neatliekamo medicīnisko palīdzību visiem pacientiem līdz šā gada beigām, īpaši apstākļos, kad šīm slimnīcām ir jāpārņem arī to funkcijas, kuras tiek pārveidotas par aprūpes slimnīcām vai ambulatorajiem centriem.
Līdz šim notikušas vairākas tikšanās gan Veselības ministrijā, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur pārrunāts jautājums par nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei, īpaši slimnīcām, bet esam patiesi satraukti par neziņu un šī jautājuma risināšanas lēno gaitu pēdējo divu mēnešu laikā.Mūsu slimnīcas nepietiekamā finansējuma apstākļos ir veikušas visus iespējamos optimizācijas pasākumus – samazināts darbinieku skaits un atalgojums strādājošajiem, apvienotas nodaļas, optimizēta infrastruktūra – samazinot izmantojamās platības, netiek nodrošināta valsts apmaksāta plānveida stacionārās medicīniskās palīdzības sniegšana pacientiem, bet visi šie pasākumi joprojām nedod iespēju piešķirtā finansējuma (kvotas) ietvaros sniegt valsts garantēto neatliekamo palīdzību visiem valsts iedzīvotājiem līdz šā gada beigām. Septiņās ārpus Rīgas reģionālajās slimnīcās tiek veikti 50 procenti no visām Latvijas ķirurģiskajām operācijām, savukārt 42% no visiem Latvijas pacientiem stacionāro medicīnisko palīdzību saņem tieši ārpus Rīgas slimnīcās. Līdz ar to reģionālo slimnīcu loma veselības aprūpes sistēmā būtiski pieaug situācijā, kad valsts vairs nevar atļauties uzturēt tik plašu slimnīcu tīklu, kā līdz šim. Reģionālās daudzprofilu slimnīcas, kuru juridiskā forma ir «pašvaldības SIA» un kas savā darbībā pamatojas uz Komerclikumu, saņem samaksu no Valsts Obligātās Apdrošināšanas Valsts Aģentūras (VOAVA) par veikto darbu atbilstoši MK noteikumos apstiprinātajiem tarifiem. VOAVA līgumos ar slimnīcām veicamā darba apjoms un apmaksas apjoms par veicamo darbu tiek kvotēts, bet, kā liecina statistikas dati par reģionālajās slimnīcās veikto darbu jūlijā un augustā, tad neatliekamās palīdzības sniegšanas apjoms līdz pat 50% pārsniedz šīs kvotas. Kvotu pārstrāde slimnīcām netiek apmaksāta, kas nozīmē, ka praktiski par katra otrā pacienta ārstēšanu netiek veikta samaksa slimnīcai.Turklāt MK noteikumos un tiem sekojošajos grozījumos apstiprinātie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi ir noteikti nepamatoti zemi – tie nesedz izmaiņas nodokļu likumdošanā, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, faktiskās izmaksas akūtu pacienu ārstēšanā, faktiskos komunālo maksājumu tarifus, izdevumus par obligātajām prasībām, kādas ar dažādiem normatīvajiem aktiem ir jāievēro slimnīcām, kā arī amortizācijas atskaitījumus.Tādējādi slimnīcas ar katru dienu arvien vairāk nespēj norēķināties ar saviem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī samaksāt darbiniekiem par paveikto atbilstoši Darba likuma un citu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, tādējādi arvien pietuvinot uzņēmumus maksātnespējai un bankrotam. Slimnīcas, kas darbojas kā komercsabiedrības, bez papildu finansējuma un izmaiņām veselības aprūpes pakalpojumu tarifos neredz iespēju nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu un spēju veikt norēķinus ar kreditoriem un darbiniekiem.Pamatojoties uz augstāk minēto, septiņu ārpus Rīgas reģionālās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas aicina Jūs steidzamības kārtā piešķirt papildu finansējumu reģionālajām slimnīcām un veikt veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modeļa pārstrādi atbilstoši esošai situācijai, lai turpinātu nodrošināt valsts iedzīvotājiem valsts garantētu stacionāro neatliekamās palīdzības sniegšanu reģionos un nesagrautu veselības aprūpes sistēmu, kas veidota kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas.Ar cieņu,PSIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes priekšsēdētājs A.ĶipursPSIA «Jēkabpils rajona centrālā slimnīca» valdes priekšsēdētājs I.ZvīdrisPSIA «Liepājas reģionālā slimnīca» valdes priekšsēdētājs J.BārzdiņšPSIA «Rēzeknes slimnīca» valdes priekšsēdētājs J.JuknaPSIA «Daugavpils reģionālā slimnīca» valdes priekšsēdētājs A.ZdanovskisPSIA «Ventspils slimnīca» valdes priekšsēdētāja E.SiliniecePSIA «Vidzemes slimnīca» valdes priekšsēdētāja I.Liepa
