Mani sauc Džareds Grellets, un, kā pirms pāris nedēļām varējāt lasīt «Zemgales Ziņās», esmu jaunzēlandietis (mūs mēdz dēvēt arī sirsnīgākā vārdā – par kivi), kurš pašlaik dzīvo Jelgavā. Būdams šeit, dalīšos ar jums savos iespaidos, salīdzināšu dzīvi Latvijā un Jaunzēlandē, rakstīšu par kopīgo un atšķirīgo.
Apskatīšu dažādas tēmas. Sākot no naktī mirgojošās dzeltenās gaismas luksoforos – šādu kārtību es labprāt redzētu arī Jaunzēlandē – un beidzot ar būtiskākiem jautājumiem, piemēram, ekonomisko krīzi, kuru katra savā veidā izjūt abas valstis.Tomēr, kā bieži gadās, ne vienmēr auditoriju interesē tas pats, kas autoru. Tāpēc laipni gaidīšu no jums e-pasta vēstules ([email protected]), kas gan uzturētu atgriezenisko saiti, gan dotu ierosmi manām nākamajām slejām.Visbeidzot mazliet gribu pieskarties tam, kā Jaunzēlande pagājušonedēļ atspoguļota Latvijas ziņās. Pirms diviem gadiem tika pieņemts likums, kas aizliedza vecākiem sodīt bērnus ar pērienu pa sēžamvietu. Likums izraisīja plašas diskusijas, un daudzi iebilda, ka tā ir daļa no labas audzināšanas. Neizbēgami šī tēma kļuva par galveno 2008.gada vēlēšanās, kurās uz uzvaru cerošie solīja likumu pārskatīt. Galu galā sabiedrībai tika dota iespēja balsot referendumā, un, kā rāda pagājušās nedēļas rezultāti, gandrīz deviņdesmit procenti bija par to, ka likums jāatceļ.Mani pārsteidza, cik plaši šo ziņu atspoguļoja starptautiskā prese, vēl vairāk – cik daudz uzmanības tā izpelnījās Latvijā. Domāju, plašsaziņas līdzekļi to, tāpat kā daudzas lietas, interpretēja nepareizi, parādot jaunzēlandiešus kā nežēlīgus vecākus, kas nekādā gadījumā nav patiesība. Tāpat kā citur ir neliela daļa vecāku, kuri pārkāpj savas tiesības, taču nekādā ziņā tā nav epidēmija, kā varētu šķist no masu medijiem.Tas man atsauc atmiņā 2003.gadu, kad pirmoreiz ierados Latvijā. Viena lieta, ko Jaunzēlandes presē biju izlasījis par Latviju, bija Rīgā notikušais čempionāts mobilo telefonu tālmešanā – kaut kas tāds, par ko lielākā daļa latviešu varētu pat nezināt. Abi gadījumi ir kā piemēri plašsaziņas līdzekļu tieksmei uzsvērt sensacionālo un dīvaino, radot izkropļotu priekšstatu par to, kāda šī valsts īstenībā ir.Cerams, manis rakstītais spēs padarīt lietas skaidrākas un precīzāk parādīt, kāda Jaunzēlande ir patiesībā.Sveiki! Kia Ora!My name is Jared Grellet, and as you may have read in the publication a couple of weekends ago, I am a New Zealander (more affectionately known as a kiwi) who is now living in Jelgava. While here, I will be sharing a number of my experiences with you through this weekly column in which I will compare and contrast the differences between living in Latvia and New Zealand.The topics will be selected at random, for example, the fact that traffic lights simply flash yellow at night time here, a policy that I would love to see New Zealand adopt, to some issues altogether more relevant, such as the current economic crisis that both countries are experiencing in their own way.However, as is often the case, what is interesting for the author may not always be captivating for their audience. To this end, e-mails ([email protected]) will be greatly welcomed, to give the author both feedback and suggest ideas for up and coming columns.Having an affection with both Latvia and New Zealand, I am grateful to be given this opportunity to share my thoughts with you and I hope you find these articles to be insightful, thought-provoking and most importantly, an enjoyable read!For this first column, I will conclude by briefly touching on the appearance of New Zealand in Latvian news in the past week. Over two years ago, a law was passed which forbade parents the right to discipline their children through the use of a smack to the child’s backside. The passing of the law led to widespread debate, with many arguing that disciplining a child in such a manner is part of good parenting. Inevitably the issue became a key topic in the 2008 national elections, which saw a change of Government, with the new Government promising to re-evaluate the law. At great expense, the public were given the option to vote on whether or not the law should be overturned. With the results of the referendum coming in last week, almost 90 percent of the respondents voted for the law to be overturned. To me it was surprising the amount of coverage the issue received in the international media, even more surprising it made the news here in Latvia. I believe that the whole thing, like most things, has been misconstrued by the media, leaving New Zealanders to be portrayed as violent parents, which could not be further than the truth. As with most countries, there are the few that abuse their rights as parents but child abuse in New Zealand is a relatively obscure occurrence, and certainly not the epidemic it may appear to be in the media.It makes me think back to before I first came to Latvia in 2003. The one mention I had heard in the New Zealand media of Latvia was that the world cell phone throwing championships had taken place in Riga, something most Latvians would be unaware of. I think both exemplify the media’s tendency to focus on the sensational and the bizarre, subsequently giving people a warped idea of what a place is really like. Hopefully these articles will be able to set a few truths straight and portray a more accurate picture of what New Zealand is really like.
