Ja no katras lauksaimniecības nozares
nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un
darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju
lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba
traucē strādāt. Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku
sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet
diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos
notiek šobrīd, ar informāciju dalījās biedrības «Zemnieku
saeima» valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē.
Edīte Strazdiņa, biedrības «Zemnieku
saeima» valdes locekle un KS «Mūsmāju dārzeņi» valdes
priekšsēdētāja no Ogres novada atzīst: «Šogad situācija
dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums,
vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana
ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad
sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu
ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas
neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus
dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi,
kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet
bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada
labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu
kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma
kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris
gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas,
tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords.»
Mareks Bērziņš, biedrības «Zemnieku
saeima» valdes loceklis un z/s «Lojas» saimnieks no Mazsalacas
novada uzskata: «Manu saimniecību šogad izglāba tehnika, kas
aprīkota ar kāpurķēdēm. Šajā sezonā visā Vidzemes reģionā
sāpīgi izjuta kaltēšanas jaudu trūkumu, būtu novākts vairāk
un augstākas kvalitātes graudu un rapšu. Problēmas būs ar
vasarāju sēklas kvalitāti. Savas saimniecības vajadzībām esam
izveidojuši nelielu sēklu rezerves fondu, ko saglabājām no
pagājušā gada, kad sēklas kvalitāte bija izcila. Graudu
audzētāji šo gadu kaut kā pārdzīvos, taču nozares attīstība
noteikti nobremzēsies. Piensaimniekiem klājas krietni sliktāk,
tuvākajā apkārtnē jau vairākas saimniecības ir pārtraukušas
nodarboties ar piena lopkopību, un daudzi vēl apsver šādu
variantu. Arī kaimiņos Igaunijā kāda liela ferma ir pārtraukusi
savu darbību, un viss tiek izpārdots.»
Gints Gžibovskis, biedrības «Zemnieku
saeima» biedrs un z/s «Lācīši» saimnieks no Gulbenes novada:
«Šobrīd ražas novākšana ir finiša taisnē, uz laukiem
nenovākti palikuši galvenokārt vairs tikai vasaras rapšu lauki,
kas daudzviet vēl nav pilnīgi nogatavojušies. Ražība šogad
graudaugiem ir ļoti pieticīga, piemēram, vasaras kviešiem no 2,5
līdz 3,5 tonnām no hektāra. Tiem lauksaimniekiem, kam nav sava
kalte, darbi ir iekavējušies. Esam uzsākuši ziemāju sēju.
Ziemas rapši ir apsēti, bet nepiemēroto laikapstākļu dēļ,
mazākos apjomos, kā bija iecerēts. Mūsu pusē ir liels
pieprasījums pēc kvalitatīvas sēklas materiāla. Liela daļa
sēklai paredzēto sējumu tika sabojāti spēcīgajās lietavās,
tādēļ sēklas materiālam ir zemāka dīgtspēja, kā ierasts.
Runājot par piena lopkopību, pamazām pieaug piena iepirkuma cenas,
jo Polijā ir pieprasījums pēc svaigpiena. Mūsu pusē piena
iepirkuma cena dažviet sasniedz jau 0,24 euro par kilogramu. Kopumā
lauksaimniekiem noskaņojums nav optimistisks, jo ražas šogad
novāktas krietni mazākas, nekā ieguldīts un cerēts.»
Arnis Burmistris, biedrības «Zemnieku
saeima» valdes loceklis un z/s «Vilciņi -1» saimnieks no Jelgavas
novada: «Jelgavas pusē graudaugus sāka kult laicīgi, un līdz
lielajām lietavām puse jau bija novākta. Tās saimniecības, kas
laicīgi nenokūla, vēlāk varēja nokult tikai lopbarības
kvalitātes graudaugus. Lauksaimnieki šobrīd vēl apstrādā augsni
un sēj ziemāju kultūras. Rapsim un graudaugiem bija labas ražas,
kā rezultātā naudas trūkumu vēl nejūt. Tomēr graudu cena šogad
ir ļoti zema, kam papildus nāk lielās kaltēšanas izmaksas. Tādēļ
pavasarī sējumu kopšanas darbiem un pārējiem ražošanas
nodrošināšanas maksājumiem naudas līdzekļi varētu trūkt.
Zemniekiem šobrīd ir svarīgi izvērtēt izmaksu pozīcijas un
laikus meklēt apgrozāmos līdzekļus.»
Juris Cīrulis, biedrības «Zemnieku
saeima» priekšsēdētāja vietnieks un z/s «Mežacīruļi»
saimnieks no Jelgavas novada: «Lai samazinātu piena pašizmaksu,
savā saimniecībā esam pārtraukuši govīm pirkt dažas barības
piedevas, kuras ir ļoti dārgas. Rezultātā ir samazinājies
izslaukums, bet pie šīm zemajām piena iepirkuma cenām tas
attaisnojas. Uzskatu, ka ir vesela virkne ar barības piedevām,
kuras ir jāizvērtē – pirkt vai nepirkt, jo cenas šiem
produktiem nav samazinājušās, un uzcenojums ir iespaidīgs.
Neskatoties uz piena iepirkuma cenas atšķirību Latvijā un Vācijā,
dažiem barības piedevu produktiem cenas ir identiskas. Un tad ir
retorisks jautājums: kāpēc šāda situācija izveidojusies?
Joprojām, aicinu katru saimnieku rūpīgi izvērtēt situāciju savā
saimniecībā un neiekrist uz vilinošiem piedāvājumiem.»
Par biedrību «Zemnieku saeima»
Biedrība «Zemnieku saeima» ir
ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta
1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu
pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana,
biedru informēšana un izglītošana. Mūsu biedri ir gandrīz 900
mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9
kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un
lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500
tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība
54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās
nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
ZSA sabiedrisko attiecību
speciāliste Līva Norkārkle
