Desmitais
Kalnciema novadnieku saiets norisināsies sestdien, 4. novembrī
pulksten 13 Valgundes pagasta “Ārsta mājā”, kur atrodas Tīreļu
ciema bibliotēka un agrākā Kalnciema pagasta (beidza pastāvēt
1979. gadā) vēstures ekspozīcija.
Katru gadu novadnieku
saiets pulcē tos, kurus aizrauj un uzrunā mūsdienu Kalnciema –
Valgundes apkaimes vēsture un kultūras mantojums, kā arī
aktualitātes, kas saistās ar vietējo kultūrvidi un tās nozīmi
Latvijas kultūrtelpā. Sarīkojumā aicināti piedalīties tiklab
vietējie ļaudis, kā arī visi pārējie – tie, kuriem šajā
pusē rodamas dzimtas saknes vai kurus saista vienkārši interese.
Arī pati tikšanās vieta ir daļa novada vēstures – tas ir 1931.
gadā celtais, par “Ārsta māju” dēvētais vecais Kalnciema
pagasta doktorāts, kas, kā teikusi vēsturniece Santa Vītiņa,
šodien veiksmīgi pārprofilējies no miesas uz gara lietām:
kādreizējos rajonārsta apartamentos tagad plešas bibliotēkas
telpas, blakus – muzejistaba un dienas centrs.
Ik gadu novadnieku
saieta centrā ir populārzinātniska konference, kurā izskan gan
pētnieku priekšlasījumi, gan atmiņu stāstījumi par noteiktām
tēmām. Šogad, piemēram, ieskatīsimies gan Kalnciema novada
veselības aprūpes vēsturē, gan īpaši pieminēsim izcilā
novadnieka starptautiski pazīstamā latviešu izcelsmes franču
etnogrāfa profesora Dr.Ziedoņa Ligera (1917–2001) neparasto dzīvi
un raženo darbību, par kuru šodienas Latvijā, pat speciālistu –
vēsturnieku un etnogrāfu – lokā, var dzirdēt nepelnīti reti.
Jaunībā viņš rakstījis par latviešu etnogrāfiju, Latvijas
tēlotājmākslu un pētījis Baltijas pilsētu vēsturi, bijis
Latvijas Universitātes mācībspēks, bet 1944. gadā devies bēgļu
gaitās uz Vāciju un vēlāk Franciju. Svešumā Z.Ligers ieguvis
etnoloģijas doktora grādu Parīzes universitātē (Sorbonā) un
pievērsies afrikānistikai, aptuveni desmit gadus pavadot
zinātniskajā ekspedīcijā Āfrikā un sarakstot virkni monogrāfiju
par afrikāņu tradicionālo kultūru un mitoloģiskajiem
priekšstatiem. Ārkārtīgi samezglotas bija profesora attiecības
ar atjaunotās Latvijas Republikas politiskajiem un intelektuālajiem
pārstāvjiem, un to bija izraisījis kāds skumji nelāgs gadījums:
1990. gadā mēnešrakstā “Grāmata” vēsturnieks Heinrihs
Strods publicēja rakstu, kurā pasludināja, ka Z.Ligers jau 70.
gados miris no malārijas, un šie gluži mistiskie meli sirmo
zinātnieku aizvainoja tik sāpīgi, ka viņš vairs nevēlējās ar
Latvijas inteliģenci nekā kopīga. Liktenis Ligeram lēma nodzīvot
vēl desmit gadus pēc aplamā raksta un gandrīz par trim
desmitgadēm pārdzīvot Stroda pasludināto nāves brīdi, tomēr
aizvainojuma dēļ Ligera atstātais garīgais un materiālais
mantojums Latvijai pēc zinātnieka aiziešanas mūžībā lielā
mērā gājis secen, Rietumeiropas privātkolekcionāru vidē
izklīstot dižā latvieša personīgajam arhīvam, bibliotēkai un
Latvijas glezniecības klasiķu darbu kolekcijai, bet pašam Ligeram
topot aizmirstam savā tēvzemē.
Desmitā Kalnciema
novadnieku saieta programmu muzikāli kuplinās soprāns Irēna
Zaķīte no Jelgavas, Jelgavas Sv. Vienības draudzes un Kalnciema –
Klīves luterāņu draudzes dziedātāji un instrumentālisti. Pirms
un pēc konferences ikvienam būs iespēja iepazīties ar pagājušajā
gadā atvērtās Kalnciema pagasta muzejisatabas pamatekspozīciju un
novadpētniecības materiālu izstādi, kā arī kavēties sarunās
pie tējas vai kafijas tases. Kas zina – varbūt, saviesīgajā
gaisotnē skatot senos fotoattēlus, atmiņā ataust sen šķietami
pagaisušas ainas?
Dāvis Beitlers,
vēsturnieks
