2018. gada 21. decembrī, pēc tam, kad Korupcijas apkarošanas un
novēršanas birojs (KNAB) bija uzsācis izmeklēšanu par iespējamu liela mēroga
korupciju “Rīgas satiksmes” iepirkumos, biedrība “Sabiedrība par atklātību –
Delna” (Delna) nosūtīja vēstuli “Rīgas satiksmes” pagaidu valdei. “Delna”
aicināja valdi nodrošināt maksimālu atklātību par Rīgas satiksmes darbu. Viens
no sešiem “Delnas” ieteikumiem bija publicēt aktuālo ziņojumu par situāciju
uzņēmumā un, gadījumā, ja tiks piesaistīti neatkarīgi auditori, publicēt
auditoru ziņojumu.
10. janvārī Anrijs Matīss atbildēja, ka valde “Delnas”
rekomendācijas ņems vērā. Kad 19. februārī izskanēja ziņa par “Ernst&Young”
sagatavoto ziņojumu par situāciju “Rīgas satiksmē”, bija skaidrs, ka par tā
publicēšanu tomēr nāksies cīnīties. “Delna” nekavējoties aicināja Anriju Matīsu
ziņojumu publicēt. Mēnesi vēlāk, 20. martā, saņēmām jaunā pagaidu valdes
priekšsēdētāja E.Saulīša atbildi – līgums ar kompāniju “Ernst&Young”
nosakot, ka ziņojumu nedrīkst publicēt bez izpildītāja iepriekšējas rakstiskas
atļaujas. “Ernst&Young” nesaskatot tiesisku un lietderīgu pamatojumu, lai
minēto ziņojumu publiskotu, līdz ar to “Rīgas satiksme” nav tiesīga to izsniegt
vai publiskot.
Šāda loģika liek uzdot divus jautājumus. Pirmkārt, vai lietderību
saskatītu tiesa, īpaši ņemot vērā administratīvo tiesu pēdējā laika spriedumus
informācijas atklātības lietās. Otrkārt, vai kāds no visiem ziņojuma lasītājiem
neredz lietderību informēt rīdziniekus par to, kā viņu līdzekļi tiek izlietoti?
Atcerēsimies tiesas spriedumu tā sauktajā “Lux Leaks” jeb bijušā “Pricewaterhouse
Coopers” (PWC) darbinieka Antuāna Deltūra lietā. Viņš publiskoja darba vietā
pieejamos dokumentus par Luksmeburgas valdības un PWC iesaistīšanos finansiālās
manipulācijās. To mērķis bija 340 Luksemburgā reģistrētiem uzņēmumiem
nodrošināt iespēju izvairīties no pilnīgas nodokļu nomaksas, līdz ar to
sabiedrībai nesamaksāto nodokļu kopējais apmērs tika lēsts vairāku miljardu
eiro apmērā. Tiesa lēmumā atzina, ka Deltūrs rīkojās sabiedrības interesēs un
viņa sniegtā informācija veicināja lielāku atklātību.
Trauksmes
celšanas likums, kas stāsies spēkā 1. maijā, varētu būt pamudinājums šādos
gadījumos neklusēt. Ja publiski izskanējušie fakti no auditoru ziņojuma ir
patiesi, ziņojuma publicēšana pilnā apjomā rīdziniekiem atvērtu acis par
pašvaldības līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un aizpludināšanu krāpšanas un
korupcijas shēmās.
Trauksmes
celšanas likums nosaka, ka persona, kura sniedz informāciju par iespējamu
pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, var celt trauksmi arī
publiski, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams izmantot trauksmes celšanas
mehānismus vai pārkāpums ilgstoši bez objektīva iemesla netiek novērsts. Likums
ietver arī trauksmes cēlēja un viņa
radinieku aizsardzības garantijas. Viena likumā noteikta iespēja ir
trauksmes cēlējam vērsties biedrībās un nodibinājumos, piemēram, “Delnā”, kas
tālāk var viņus pārstāvēt.
Vairāk par “Delnas” darbu ar trauksmes cēlējiem: https://delna.lv/lv/darbibas-jomas/trauksmes-celsana/
Foto:
aluksniesiem.lv
