Lai viestu skaidrāku, saprotamāku un efektīvāku šobrīd
spēkā esošo Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238
“Ugunsdrošības noteikumi” iekļauto normu piemērošanu, tai skaitā arī atsevišķu
normu izpildei samazinot administratīvo slogu, Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar citām institūcijām izstrādājis
grozījumus. Šā gada 4.jūlijā noteikumu projekts tika izsludināts Valsts
sekretāru sanāksmē, un šobrīd tiek apkopoti no ministrijām un citām
institūcijām saņemtie iebildumi un priekšlikumi.
“Līdzīgi kā citi normatīvie akti, arī Ugunsdrošības noteikumi
ar laiku ir jāpilnveido, lai tie atbilstu esošai situācijai, kā arī būtu
saprotami un tiktu izpildīti maksimālā apjomā, tādā veidā rūpējoties par
ugunsdrošības prasību ievērošanu un drošību kopumā,” skaidro VUGD Ugunsdrošības
uzraudzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Aleksandrs Drozds.
Grozījumu projekts precizēs spēkā esošo Ministru kabineta
2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr. 238 „Ugunsdrošības noteikumi” redakciju. Ar
Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru
kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 “Ugunsdrošības
noteikumi”” iespējams iepazīties šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40475137
VUGD piedāvā iepazīties ar būtiskākajām
plānotajām izmaiņām Ugunsdrošības noteikumos:
Novērstas neskaidrības terminu piemērošanā
Grozījumi Ugunsdrošības noteikumos novērsīs neskaidrības
terminu “publisks objekts” un “saimnieciskās darbības objekts” piemērošanā.
Dažkārt maldinoši tika uzskatīts, ka publisks objekts nav saimnieciskās
darbības objekts un tam nepiemēro prasības, kas noteiktas saimnieciskas
darbības objektam, bet tā nav, jo publisks objekts ir saimnieciskās darbības
objekta veids un tam ir saistošas visas
prasības, kas noteiktas saimnieciskās darbības objektam. Piemēram,
tirdzniecības centrs kopumā ir saimnieciskās darbības objekts, tomēr daļā, kur
tas pieejams ikvienai personai, tirdzniecības centrs ir uzskatāms arī par
publisku objektu, un tajā daļā ir piemērojamas tās ugunsdrošības prasības, kas
attiecas uz publisko un saimnieciskās darbības objektu.
Noteikts dažādu dūmvadu pārbaužu un tīrīšanu
biežums
Ugunsdrošības noteikumu 71.punktā ietvertais tiesiskais
regulējums pašlaik attiecas tikai uz ķieģeļu, keramikas un šamota dūmvadu
pārbaudes un tīrīšanas biežumu. Ņemot vērā, ka dūmvadi var tikt izbūvēti arī no
cita materiāla, piemēram, metāla, tad
grozījumi paredz noteikt Ugunsdrošības noteikumu 71.4. apakšpunktā pārbaužu un
tīrīšanas biežumu no cita materiāla izbūvētiem dūmvadiem.
Tāpat attiecībā par Ugunsdrošības noteikumu 72.punkta
grozījumiem, kas paredz, ka aktu par dūmvada, apkures ierīces un iekārtas,
dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem var nesastādīt, ja
viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabīgās
ventilācijas kanālu tīrīšanu veica viendzīvokļa objekta atbildīgā persona, kas
atvieglo viendzīvokļa objektu īpašniekiem zināmu administratīvo slogu.
Turpmāk arī būvobjektiem būs jāizstrādā
ugunsdrošības instrukcija
Grozījumi paredz izteikt jaunā redakcijā Ugunsdrošības
noteikumu 176.punktu, nosakot, ka atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības
instrukcijas izstrādi objektam, teritorijai un būvobjektam (izņemot
viendzīvokļa objektu, neapbūvētu teritoriju un teritoriju, kurā nenotiek
būvniecība). Ugunsdrošības instrukcija nepieciešama arī objekta teritorijai,
bet nav nepieciešama viendzīvokļa objektam, neapbūvētai teritorijai un
teritorijai, kurā nenotiek būvniecība.
Precizēts ugunsdrošības instruktāžu veikšanas
biežums skolās un ārstniecības iestādēs
Paredzēts grozīt Ugunsdrošības noteikumu 190.punktu,
nosakot, ka ugunsdrošības instruktāžu veic izglītības, ārstniecības un aprūpes
iestādēs – ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Līdz ar to novērsta situācija, ka
ugunsdrošības instruktāža tiek veikta pēc kārtas, kas tika dažkārt konstatēts,
nevis ik pēc sešiem mēnešiem. Vienlaikus administratīvā sloga mazināšanai
paredzēts atvieglot prasības ārstniecības un aprūpes iestādēm (ugunsdrošības
instruktāžu paredzēts veikt retāk).
Papildināts drošības zīmju klāsts un izskats
Grozījumi paredz nākotnē lietot tādas drošības zīmes, kas
ir saprotamas plašākam sabiedrības lokam, kā arī iekļauta jauna prasība, kas
nosaka minimālos izmērus ugunsdrošībai lietojamām zīmēm atkarībā no to
redzamības attāluma, lai nodrošinātu to labāku saskatāmību un saprotamību.
Piemēram, grozījumos noteikta zīmes
“Vieta ugunsdzēsības transportam” darbības zona – 10 metri. Šāds attālums tika noteikts, ņemot vērā VUGD esošo transportlīdzekļu gabarītus un to
manevrēšanas iespējas, lai sekmīgi nodrošinātu glābšanas un ugunsgrēka dzēšanas
darbus.
Grozījumu projektā ir ietverti pārejas noteikumi, kas
paredz, ka ugunsdrošībai lietojamās
zīmes, kas ir izvietotas objektā un teritorijā pēc 2016.gada 19.aprīļa, atļauts
izmantot līdz to nolietojumam. Savukārt, ņemot vērā to, ka grozījumi paredz
izmaiņas Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites
žurnāla un Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnāla ierakstos, plānots, ka
arī žurnālus un veidlapas, kuras ieviesa pēc 2016.gada 19. aprīļa, atļauts
izmantot līdz žurnālu vai veidlapu ailu aizpildīšanai.
Foto: no arhīva
