Paldies par kompāniju 2. septembra velopastaigā uz Pikšām. Ir dažas ieceres par vēl diviem braucieniem uz Rundāli, Emburgu un Jonišķiem, kam vajadzētu sanākt sparīgākiem.
Pagājušajā velopastaigā uz Pikšām, manuprāt, jauks brīdis sanāca, pie Auces pagrieziena, kur atrodas betonā veidotais uzraksts «Nākotne». Tur savienojāmies kopā abas velostaigātāju grupas. Proti, 12 pieaugušie, kas braucām no Jelgavas, un Glūdas skolas skolēni ar savām skolotājām. Sabraucām kopā precīzi vienlaicīgi, kā zemessargu mācībās. Nebija vienam uz otru jāgaida. Protams, bērnu dalība velopastaigās nereti saistās ar ķibelēm. Tomēr kopā noteikti ir jautrāk. Dzirdēju, mazie saka, kad nākamgad atkal braukšot uz Pikšām. Kārļa Ulmaņa 135. jubilejai veltītais Latvijas Zemnieku savienības sarīkojums šķita diezgan līdzīgs iepriekšējiem. Cilvēku kādi trīssimt, mazāk nekā citas reizes. Vairums K.Ulmaņa godinātāju ar sirmām galvām, dažs pārvietojās ar grūtībām. Tomēr stiprs ir viņu garaspēks. Nemanīja mazpulcēnus, kas citus gadus Pikšās bija sabraukuši no malu malām. Tālāk savā velopastaigā veicām Kārļa Ulmaņa pirmās skolas ceļu – no Pikšām līdz vecajai Bērzes skoliņai. Tagad Bērzes centrā lepni, izremontēta stāv tikai baznīca un bibliotēka. Pirms dažiem gadiem te bija arī vidusskola, līdz kuras ēkai izlaidām loku. Divi pie skolas satiktie puiši, kas agrāk esot tur mācījušies, paskaidroja, ka ēku privatizējusi kāda skolotāja ar domu, ka šeit tapšot sabiedriskais centrs. Tagad viens no puišiem mācoties Īrijā, otrs – Jelgavā.Juta smeldzi par skolas slēgšanu. Dažus simtus metru tālāk piebraucām pie mazās skoliņas (ar memoriālo plāksni), kurā mācījies K.Ulmanis. Uz sliekšņa auga cūkupienes. Varēja manīt , ka neviens šeit nav vēris durvis jau labu laiku. Pie mājām iepretī K.Ulmaņa skolai stāvēja autotreileris. Droši vien, šis bērzinieks nodarbojas ar autotirgošanu. Bērzē priecājāmies, ka dzirnavas mala graudus! Melderis Aldis Zaļais laipni izrādīja savus gaņģus un zobratus. Dažs skolaspuika pat pacentās graudos «izpeldēties». daudziem bija ko padomāt, kā rodas eneģija. Ja gribat apskatīt dzirnavas, meldera telefons 20250422 Mājās braucām caur Nākotnes ciemu, kur, paldies Artūram Čikstem un viņa līdzgaitniekiem, ir tapis ciems, kurš tomēr attīstās tālāk. Kopā ar bērniem braukt ir patīkami. Tomēr šogad beidzamie divi braucieni , šķiet, būs jārīko vairāk pieaugušajiem. Pirmkārt palielinās risks izmirkt rudens lietū. Otrkārt, ir doma braukt lielāku gabalu un ātrāk. Tādēļ pēc analoģijas ar tautas airētāju – gargabalnieku žargonu, tādu braucienu varētu saukt par maucienu. Viens mauciens varētu notikt svētdien 23. septembrī uz Rundāles pili ar atpakaļ ceļu caur Mežotnes pilskalnu, pili un Salgales baznīcu, kur saistībā ar tās atjaunošanas 10 gadu jubileju, pulksten 15.30 paredzēts gospeļu jauniešu kora koncerts. Otrais brauciens kādu nedēļu vēlāk – uz Jonišķiem, pa ceļam apskatot gleznas Meitenes stacijā, kā arī izmēģinot lietuviešu veloceliņu, kas iet gnadrīz līdz Latvijas robežai. Pirms tam katram dalībniekam būtu vajadzīgs nokārtot Evak karti. Paldies Dievam, četrus gadus mūsu velopastaigās nevienam nekas vairāk par skrambām nav gadījies. Taču ir jābūt gataviem, ka var būt nepieciešama ātrā medicīniskā palīdzība. Un tad, ja tu esi ārzemēs ES valstīs, tad Evak karte ir svarīga. Lūdzu uzrakstiet , ko par šīm idejām domājat? Un vēl par to, ko mīlam. Svētdien vienatnē laidu pa Staļģenes – Jaunsvirlaukas šoseju. Asflats «dipadu dapadu» ielāps uz ielāpa – sašķiebās bagāža. Kādus desmit kilometrus no Jelgavas aiz Šalkām piestāju to sakārtot. Te skatos uz asfalta nokritis baltais dzidrais. Tad tikai pamanīju, ka līdzās ceļam atrodas vecs ābeļdārzs. Māju jau sen vairs nav, droši vien veco saimnieku pēcteči dzīvo pilsētā. Taču vecā ābele tevi pacienā. Lai labi un droši ripo!
