Jautājums nav retorisks. Kā praktizējošs jurists un aktīvs
ceļu satiksmes dalībnieks viennozīmīgi atbildēšu pozitīvi,
tomēr vēlos veikt diskusiju jelgavnieku, riteņbraucēju un citu
sportistu vidū par šo svarīgo jautājumu.
Ieviesīšu skaidrību definīciju izpratnē. Riteņbraucējs –
persona, kura lieto velosipēdu sporta nolūkos. Savukārt
velosipēdists – persona, kura pārvietojas ar velosipēdu
veloceliņos, ietvēs, lieto riteni izklaidei, tonusa/enerģijas
iegūšanai vai ikdienā izmanto velosipēdu kā transportlīdzekli.
Autors sevi pieskaita pie riteņbraucējiem, jo jau 5 gadus no
maija līdz oktobrim nodarbojas ar triatlonu, kas sevī ietver
skriešanu, riteņbraukšanu un peldēšanu. Katru rītu autors sāk
ar skriešanu, pēc tam – velo posms līdz karjerai, peldēšana un
atpakaļceļš uz pilsētu. Tā kā autors sporto katru dienu, tiek
uzņemts arī laiks, ko pavadu ceļā līdz peldvietai un atpakaļ,
kas kopā sasniedz 28 km. Atkarīgi no laika apstākļiem laiks
svārstās, bet vēl vienu laika kritēriju līdz vakardienai nebiju
ņēmis vērā – ceļu satiksmes noteikumu stingra ievērošana. 2
km maršrutā no Jelgavas, Asteru ielas līdz Lietuvas šosejas
krustojuma ar Miera ielu, ir 7 (septiņi) luksofori. Tie atrodas:
Atmodas iela-Dambja iela, Atmodas iela-Filozofu iela, Rūpniecības
iela-Tērvetes iela, Rūpniecības iela-O.Kalpaka iela, Rūpniecības
iela-Mātera iela, Lietuvas šoseja-Savienības iela, Lietuvas
šoseja-Miera iela krustojumos.
Pulksten 6 no rīta, kad dodos ceļā, autoru apdzen ne vairāk kā
5 transportlīdzekļi posmā no Asteru ielas līdz Pasta un
Rūpniecības ielas aplim. Minētāja posmā satiksmes dalībnieku
kustību regulē 5 luksofori parastajā režīmā. Ceļā, kur nakts
laikā notiek minimāla transporta satiksme, 5 luksofori sazin ko
regulē. Rodas jautājums gan Valsts policijai, kurai likumdevējs
likuma “Par policiju” 10.pantā ir uzlicis par pienākumu
nodrošināt kārtību uz ceļiem, regulēt transportlīdzekļu un
gājēju kustību, veikt satiksmes un satiksmes līdzekļu
uzraudzību, gan pilsētas atbildīgajiem dienestiem. Vai ir
lietderīgi un racionāli no satiksmes drošības viedokļa
nodrošināt 5 luksoforiem parastu darba režīmu ceļu posmos ar
minimālo satiksmi nakts laikā?
Aukstajā gada laikā pulksten 5:30 no rīta, braucot ar auto uz
baseinu, kas atrodas Rīgā, šajā pašā ceļa posmā, apstājos
gandrīz pie katra luksofora. “Zaļais vilnis” minētajā
maršrutā nav noregulēts, un autors kā autovadītājs ir spiests
pārtērēt degvielu, lieki bremzējot un uzsākot kustību katrā
krustojumā.
Protams, braucot ar riteni uz ezeru, ne katru reizi, autoram
veicas šķērsot krustojumus uz “zaļo” gaismu. Pārliecinoties,
ka tuvumā nav transportlīdzekļu, autors pārbrauc krustojumus arī
uz luksoforu aizliedzošiem signāliem. Vai minēta rīcība apdraud
satiksmes drošību? Atbilde ir kategoriska – nē. 21 gadu liels
autovadītāja stāžs ir milzīga pieredze, kura sevī ietver
ceļojumus līdz Ziemeļu Kaukāzam austrumos un Vidusjūrai
rietumos.
25.jūlijā, braucot no peldvietas atpakaļ, Jelgavā pie Maizes
kombināta pamanīju netrafareto policijas OPEL Insignia. Par
nelaimi, krustojumā ar Savienības ielu ieslēdzas sarkanais
luksofora signāls. Apdzenot policijas auto, uzņēmu spurtu uz gaisa
tiltu, ignorējot luksofora aizliedzošo signālu. Nobraucot no
tilta, devos ierastajā maršrutā uz Stacijas ielu, ignorējot ceļa
zīmi Nr.301 “Iebraukt aizliegts” jeb “ķieģelis”. Ņemot
vērā, ka Jelgava atgriežos jau pēc plkst.07:00, kad ceļa
satiksme Jelgavā ir intensīva, tika izstrādāts maršruts ar
minimālo satiksmi – Stacijas iela, O.Kalpaka iela, Zirgu iela,
Tērvetes iela, Sarmas iela un Asteru iela. Minētajā posmā
satiksmi regulē tikai viens luksofors – Tērvetes un Raiņa ielu
krustojumā – taču arī uz ceļa lielu ātrumu nevar uzņemt, jo ir
jāšķērso daudz nelielu ieliņu un neregulējamo krustojumu.
Minētais atpakaļceļa maršruts tika izveidots ar mērķi,
nepārkāpt luksoforu regulējumu un neriskēt ar savu dzīvību
intensīvā transporta plūsmā.
Policijas ekipāža autoru sagaidīja Stacijas un Māteru ielu
krustojumā, un jaunākais inspektors Einārs Ņikiforovs ķērās
pie administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas. Autors
bija pārpildīts ar emocijām, jo no vienas puses apzinās, ka ir
rupji pārkāpti CSN, bet no otras puses – notiek treniņš un autors
spiests ne tikai to pārtraukt, bet arī maksāt administratīvo
sodu. Likumīgi – jā. Taisnīgi – nē.
Autora paskaidrojumi, ka sportojot nav iespējams ievērot CSN, jo
zūd ātrums un treniņa jēga, inspektoru nepārliecināja.
Policijas amatpersona kā alternatīvu piedāvāja autoram
pārvietoties pa ietvēm, uz ko viņam tika atbildēts, ka šosejas
(triatlona) ritenis tam nav domāts. Pilsētā autora vidējais
ātrums ir ap 35km/h, ārpus Jelgavas ap 40 km/h. Ja ar tādu ātrumu
pārvietotos pa ietvēm, tas apdraudētu gājēju drošību, pat uz
veloceļa, jo gājēji pārsvarā neievēro ietves gājēju daļas un
velosipēdistu joslas sadali un pārvietojas abās ceļa daļās.
Tāpat inspektoru nepārliecināja autora autovadītāja stāžs
un pārkāpumu neesamība, nobraucot gadā ar auto vairāk nekā 40
tūkstošus kilometru. Policijas amatpersona pieņēmusi lēmumu
pieejiet jautājumam formāli jeb likumiski. Ņemot vērā minēto,
arī autors veiks juridisko analīzi konkrētas amatpersonas darbībām
un Jelgavas satiksmes uzraudzības rotas darbības atbilstībai
likuma burtam.
Saskaņā ar likuma “Par policiju” 3.pantu policijas
darbinieka pamatuzdevums ir likumpārkāpumu novēršana. Gramatiski
tulkojot minēto tiesību normu secināms, ka policijas amatpersonai
ir jārīkojas tā, lai nepieļautu likumpārkāpuma izdarīšanu:
25.jūlijā policijas amatpersonas ievēroja divus likumpārkāpumus
un tikai tad rīkojas. Autora skatījumā, policistiem vajadzēja
rīkoties nekavējoties. Valsts policijas darbinieki ir publisko
tiesību subjekti.
“Tiesiskās paļāvības principa pamatā ir ideja, ka indivīds
var paļauties uz to, ka valsts rīkojas tiesiski un konsekventi, un
valstij ir jāaizsargā tai dotā uzticība” (sk. Satversmes tiesas
2017.gada 08.marta sprieduma lietā Nr.2016-07-01 16.2.punktu).
Minēta policistu rīcība tikai apstiprina Latvijas Ceļu
policijas ierasto darba stilu, kas izpaužas kā maskēšanās krūmos
ar ātruma radāriem, braukšana autotransporta plūsmā ar
netrafaretiem auto ar mērķi “salasīt” pārkāpējam vairākus
pārkāpumus, lai sods būtu drastiskāks. Tā policisti tulko likumu
“Par policiju” un nodarbojas ar sodīšanu, nevis prevenciju.
No protokola autors uzzināja, ka ir sodīts ar “piecpadmit”
eiro sodu. Ailē ziņas par transportlīdzekli jaunākais inspektors
virsseržants Einārs Ņikiforovs norādījis “velosipēts“BTWIN”.
Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (LAPK) 32.pants uzliek
par pienākumu amatpersonai, piemērojot sodu, ņemt vērā izdarītā
pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus. Minēto tiesību normu E.Ņikiforovs, kā publisko
tiesību subjekts un valsts varas pārstāvis, ir pārkāpis, jo nav
ņēmis vērā autora personību, autovadītāja stāžu un
pārkāpumu neesamību.
“Satversmes tiesa ir norādījusi: demokrātiskā tiesiskā
valstī ir jānodrošina taisnīgums un nav pieļaujama formāla
tiesību normu piemērošana, ignorējot faktiskos apstākļus, kas
konkrētu gadījumu būtiski atšķir no citiem gadījumiem, kuros
likumdevējs ir paredzējis noteiktu valsts varas izmantošanas
veidu” (sk. Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedums lietā
Nr.2012-23-01, 14.2.punkts).
Ņemot vērā likumā “Par policiju” noteiktas izglītības
prasības policijas darbiniekiem, autors nav pārsteigts ar
E.Ņikiforova zemām valsts valodas prasmēm un ikdienas darba
pienākumu regulējošo normatīvu aktu nepārzināšanu.
Pastāvīgie tiesību avoti Latvijas tiesiskajā sistēma ir:
-
normatīvie tiesību akti, kurus pieņem likumdevējs
Saeima, Ministru kabinets un pašvaldības; -
ieradumu tiesības jeb paražas;
-
vispārējie tiesību principi.
Autors pieķersies paražām, kurus veido tauta jeb sabiedrība.
Latvijā autovadītāju kultūra ir ļoti zema līmenī. Vidēji
divas reizes nedēļā autoram ir reāla iespēja zaudēt dzīvību,
pārvietojoties ar velosipēdu no Jelgavas Brankas virzienā pa
apvedceļu. Ceļu satiksmes dalībnieki ignorē riteņbraucējus un
veic manevrus uz ceļa, nerēķinoties ar velosipēdistiem. Lai
atbrauktu mājas dzīvām, autors ir maksimāli uzmanīgs uz ceļa
gan Jelgavā, gan ārpus tās. 2016.gada augustā, ceļojot ar auto
Eiropā, Komo ezera apkārtnē, netālu no Šveices un Itāļu
robežas, autors bija liecinieks tam, ka autovadītāji gaidīja (pat
izveidojas sastrēgums) kamēr riteņbraucējs pārvarēja kalnu.
Minētais atspoguļo itāļu un šveiciešu attieksmi pret velosportu
un cieņu pret riteņbraucējiem. Itālijas un Šveices iedzīvotāji
ir izveidojuši paražās attiecībā uz riteņbraucējiem, kamēr
Latvijas policijas amatpersonas pat nav gatavas veidot dialogu šajā
jautājumā.
26.jūlijā autors apmeklēja Jelgavas Satiksmes uzraudzības
rotas priekšnieku Aivaru Putniņu ar mērķi apspriest notikušo un
lūgt policijas amatpersonu nepievērst būtisku uzmanību
riteņbraucēju pārkāpumiem, jo viņi, atrodoties uz ceļa, sporto
nevis vienkārši pārvietojas. Autora skatījumā, nevar vienlīdzīgi
vērtēt satiksmes noteikumu pārkāpumus, ko izraisa riteņbraucējs
(sportists) un persona, kura ar alus pudeli padusē, “zīme”
“kliņģerus” uz ceļa.
Ar skumju nožēlu nācās konstatēt, ka pulkveža leitnants nav
gatavs dialogam, jo, pirmkārt, ir ļoti principiāls un neatlaidīgs
likumsargs. Otrkārt, spriežot pēc policista miesas būves, ar
sportu, un sevišķi riteņbraukšanu, ir uz “jūs”. Treškārt,
amatpersona ar lielām zvaigznēm uz pleciem, kurai valsts uzticējusi
nodrošināt satiksmes drošību, pat nebija gatava uzklausīt autora
stāstu par riteņbraucēju kultūru Itālijā. “Mēs esam
Latvijā”. Autors nav pārsteigts, ka valsts varas funkcijas
Latvijā īsteno personas ar tik šauru redzesloku kā Putniņš, un
protams, pulkveža leitnants nav īstā persona, ar kuru var veidot
dialogu par paražu tiesībām. Nav brīnums, ka cilvēki mūk prom
no Latvijas, un ne tikai dēļ sliktā materiāla stāvokļa, bet arī
vides dēļ, kuru tajā skaitā veido tādi likumsargi. Autora
paziņojumu, ka sociālajos tīklos šī problēma tiks izsludināta,
Putniņš uztvēra kā draudus. Autors informē pulkveža leitnantu,
ka Satversmes 100.pants piešķir autoram tiesības brīvi paust
savus uzskatus, cenzūra Latvijā ir aizliegta.
“Tiesību normas, kuras piešķir valsts pārvaldei tiesības
iejaukties privātpersonas tiesībās (tiesiskajā stāvoklī),
piešķir arī subjektīvās publiskās tiesības privātpersonai
prasīt valsts rīcības pārbaudi tiesā” (sk. LR AT
Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 29.decembra spriedums
lietā Nr.SKA-534/2014).
Autors neplāno apstrīdēt protokolu, jo CSN pārkāpumi ir
bijuši un par to strīds nepastāv. Slejas mērķis ir nevis sūdzība
par 15.00 eiro sodu, bet diskusijas uzsākšana par velosipēdistu,
riteņbraucēju un autovadītāju braukšanas kultūru, kā arī
policijas uzdevumiem un mērķiem ceļu satiksmes uzraudzībā.
Sergejs Ņevoļskis
FOTO ir ilustratīva nozīme
