Kustīgs dzīvesveids, rūpes par sevi, sabalansēts
uzturs – neviens neapšauba, ka šīs veselību veicinošās aktivitātes ir
apsveicamas, tomēr nereti vērojama tendence pārspīlēt. To saista ar helsisma
jēdzienu, kas no vienas puses ir veselības kā vērtības apzināšanās, bet no
otras puses – krišana galējībās, robežojoties ar tādu psihisko saslimšanu veidu
kā procesu atkarība.
Par helsisma bīstamo pusi stāsta Rīgas Stradiņa
universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Anda
Ķīvīte-Urtāne (video garums 5 min. 24 sek.): http://bit.ly/Helsisms
Šī ir viena no tēmām, par kurām RSU aicināja diskutēt arī sarunu festivālā “Lampa”.
“Helsisms ir duāls jēdziens, un tā ēnas puse ir
pārspīlēta koncentrēšanās uz veselīgumu. Pēc būtības tā ir atkarība no dažādiem
procesiem, piemēram, atkarība no veselīga ēdiena jeb ortoreksija, vai arī
pārspīlēta tieksme veidot izteiktu muskuļu masu jeb dismorfija. Vēl var minēt
sauļošanās, dejošanas, mācīšanās u.c. atkarības – it kā labas lietas, kas kļūst
bīstamas, ja tās pārspīlē,” stāsta RSU docente Anda Ķīvīte-Urtāne.
Pētnieki helsismam pievērsušies salīdzinoši nesen,
un šeit paveras saistošs darba lauks gan diagnostikas, gan ārstniecības jomā.
Pagaidām nav arī vienotības pētnieku vidū, vai helsisms ir procesu atkarība,
kognitīvi traucējumi vai impulsu kontroles traucējumi. Runājot par to, kam ir
lielāks risks krist helsisma galējībās, A. Ķīvīte-Urtāne norāda – pētījumi
liecina, ka ortoreksija ir izplatītāka starp vegāniem un veģetāriešiem, nevis
visēdājiem, savukārt muskuļu dismorfija vairāk raksturīga vīriešiem un
militārpersonām.
Starptautiskos pētījumos secināts, ka tieksme
pārspīlēt ar veselīgumu var skart 2 – 2,5% iedzīvotāju. Izteiktāk tas
raksturīgs augstas labklājības valstīm, bet arī Latvijā šī tendence kļūst
populārāka. “Publiskajā telpā arvien biežāk parādās ziņas par veselīguma
saistību ar veiksmīgu un laimīgu dzīvi. Ir labi, ja cilvēki pievērš uzmanību
savai veselībai, bet netrūkst piemēru otrai galējībai, piemēram – tu neesi īsti
labs un veiksmīgs, ja sestdien 7 no rīta “Facebook” nav Tavas pašbildes no svaru
zāles.”
Helsisms ir psihiskās veselības problēma, kuru ir
grūti diagnosticēt, jo nav precīzu mērinstrumentu. A. Ķīvīte-Urtāne uzsver: “Tāpat kā citas
psihiskas saslimšanas, helsismu varētu diagnosticēt ar validētu jautājumu komplektu,
bet, kamēr vēl nav vispārpieņemtas metodikas, sarkanās robežlīnijas varam
nospraust, vadoties pēc sešiem atkarības simptomiem.
Uztraukumam ir pamats, ja cilvēkam sākas pārņemtība
ar kādu procesu (konkrētais paradums kļūst par nozīmīgāko dzīvē), ja vērojamas
garastāvokļa izmaiņas, ja paradums jāpraktizē arvien lielākos apmēros, lai gūtu
apmierinājumu, ja sākas abstinences simptomi – nepatīkamas sajūtas vai fizikas
izpausmes (svīšana, drebuļi), ja rodas konfliktsituācijas starp apkārtējiem un
atkarīgo personu, kā arī iekšējs konflikts, un ja vērojama tendence atgriezties
pie paraduma praktizēšanas pēc atturības periodiem.”
Kā ar jebkuru psihiskās veselības problēmu, arī ar
helsismu ir jāvēršas pēc palīdzības pie narkologa, psihologa, psihoterapeita
vai psihiatra. “Atkarības veidojas pakāpeniski un, lai nenonāktu procesu
atkarībās, pilnīgi drošas receptes nav. Jādzīvo sabalansēta dzīve bez
pārspīlējumiem, jāseko veselajam saprātam un jādomā kritiski.” Pretējā gadījumā
kaitējums var rasties gan cilvēka fiziskajai, gan psihiskajai un sociālajai veselībai
jeb labklājībai.
Foto: publicitātes
