17.marta «Zemgales Ziņās» iepazinos ar viedokli par latviešu leģionāriem, ko pauda acīmredzot PCTVL pietuvināta persona J.Smiltnieks.
17.Viņš vienlaikus izteicis arī Krievijas un Latvijas krievu viedokli. Bet tā nebūt nav un nevar būt augstākā patiesība pēdējā instancē. Paliksim tomēr pie tā, ka patiesība ir katram sava, bet taisnība – viena. Mēdz teikt, ka patiesība esot meli, kas vēl nav atklāti. Lai kā tas būtu, es gribētu paust arī savu patiesību pārliecībā, ka tā ir tuvāk taisnībai jeb īstenībai nekā oponentu viedoklis.Latviešu leģionāri ir traģiskas personības, kas maltas starp diviem dzirnakmeņiem. Viņi bija spiesti no diviem ļaunumiem izvēlēties mazāko, proti, karot viena ienaidnieka rindās pret lielāku ienaidnieku. Ja viņi arī būtu noziegušies, kam es nepiekrītu, tad savus grēkus jau pārpārēm izpirkuši. Cik daudzi krita karā, vēl Zviedrijas nodevīgā rīcība, krievu koncentrācijas nometnes un diskriminācija mūža garumā! Rietumvalstis viņus jau sen reabilitējušas un atzinušas par nevainīgiem.Ja šie cilvēki būtu kara noziedznieki, kā uzskata J.Smiltnieks, vai viņiem būtu uzticēta sargu loma Nirnbergas tiesas procesā pret īstajiem kara noziedzniekiem? Tā kā leģionāru jautājums ir politizēts, neticu, ka manam viedoklim jebkad piekritīs Krievija vai Latvijas krievvalodīgie un tādi kā J.Smiltnieks. Arī Brīvības piemineklis tiem nav svētums, bet žults izgāšanas vieta pret Latvijas patriotiem. Viņi atzīst tikai tā saucamo Uzvaras pieminekli.Rīgas dome, izdabājot vai baidoties no latviešu nedraugiem, aizliedza 16.marta pasākumu. Par ko tas liecina? Tas nozīmē, ka varasvīri ignorē Satversmes 103.pantu, kas aizsargā tiesības uz iepriekš pieteiktām miermīlīgām sapulcēm un gājieniem. Daugavas Vanagi vai leģionāri rīko tikai miermīlīgus pasākumus, nekārtības ceļ tā saucamie antifašisti un citas krievvalodīgo organizācijas. Tām tad arī būtu jāaizliedz rīkot šādus pasākumus, bet mums pietrūkst drosmes. Loģiski un pat pienākums būtu 9.maijā aizliegt organizēt mītiņu pie sava «zīmuļa».Mēs parādām arvien lielāku gļēvulību. 1998.gadā Saeima 16.martu noteica par Latviešu karavīru atceres dienu, bet 2000.gadā to atsauca. Protams, var rasties jautājums, vai nav gana atzīmējamu dienu. Bet 16.marts atšķiras no citām ar to, ka tas vienīgais saistīts ar latviešu bruņotu cīņu pret lielāko ienaidnieku – ļaunuma impēriju – un veltīts šīs cīņas upuriem.Var jau saprast krievus un viņu piekritējus. Fašistiskā Vācija ir to lielākais ienaidnieks, un arī SS organizācija nebija nekāds augstdzimušo dāmu klubs. Viņus nepavisam neinteresē, kas īstenībā ir leģions. Šiem cilvēkiem svarīgi tikai tas, ka leģionāri karoja Vācijas pusē un viņi skaitījās pie SS. Tas, ka viņi bija Waffen SS, kas būtiski atšķiras no parastā SS, neinteresē. Bet atšķirība ir būtiska, ko vajadzētu ņemt vērā arī mūsu kungiem. Leģionāriem nav nekāda sakara nedz ar žīdu šaušanu, nedz koncentrācijas nometnēm, nedz citiem SS noziegumiem. Krievu komunisms latviešiem nodarījis daudz lielāku ļaunumu nekā vācu fašisms. Ja pārmest, drīzāk pārmetumus pelnījuši tie latvieši un arī nelatvieši, kuri karoja sarkanajā armijā. Robežšķirtne ir tā, ka krievi sevi uzskata par atbrīvotājiem, bet mēs, kas viņiem nekādu atbrīvošanu neesam prasījuši, uzskatām viņus par okupantiem. Raugoties uz mūsu politiķu izdarībām, tā vien šķiet, ka viņi kopā ar krievvalodīgajiem atrodas barikāžu otrā pusē. Es vēl labi atceros, ka pie Brīvības pieminekļa cilvēki tika aizturēti vien par to, ka bija uzvilkuši aizsargu formas (kas nav aizliegtas), un atceros, kā katru gadu pie Pārdaugavas pieminekļa krievi, tērpušies padomju karavīru formās un apkārušies ar bļendukiem (kas ir aizliegts) bez problēmām svin savus svētkus.Kāds nedrīkst iet pie Brīvības pieminekļa tāpēc, ka krieviem tas nepatīk, bet viņiem nekādi aizliegumu neeksistē. Kā lai to vērtē? Tie ir krievi, kas vismaz pārsvarā bija pret Latvijas neatkarību, un viņiem droši vien nekas nebūtu pret atkal apvienoties ar Krieviju. Tā nav pati krievu kopiena, tie ir krievu ekstrēmisti jeb šīs kopienas putas ar nekrievu «geržimordām». Tātad mūsu valstsvīri izdabā krievu ekstrēmistiem. Rodas jautājums – kas šī ir par valsti, vai tā maz ir neatkarīga un vai mums tāda valsts vajadzīga? Ar ko LR atšķiras no LPSR? Agrāk Maskava mums diktēja noteikumus tieši, tagad tas tiek darīts caur savu 5.kolonnu. Raugoties no tautas viedokļa, neatkarīgajai Latvijai tikai tad ir jēga, ja, Viļa Plūdoņa vārdiem runājot, latvietis ir kungs savā zemē. Mūsu kungiem neatkarīga Latvija acīmredzot vajadzīga kā sile, pie kuras baroties.Kaut arī krievu kopiena, Krievija mudināta, uzskata, ka tā Latvijā tiek diskriminēta, faktiski valstsvīri diskriminē ne vien leģionārus, bet visu latviešu kopienu. Un baidos, tas turpināsies tik ilgi, kamēr «de facto» tiks īstenota padomju okupācijas neatzīšanas politika un nebūs likvidētas okupācijas sekas. Tikmēr draudi un diktāts kā Damokla zobens karāsies virs latviešu galvas.J.Liekmanis
