Onkoloģisko
pacientu organizāciju alianse nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam
Krišjānim Kariņam, veselības ministrei Ilze Viņķelei un Saeimas Sociālo un
darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, paužot neapmierinātību ar
lēno onkoloģijas reformas gaitu.
„Reformas
rezultātā nav izdevies panākt cerētos uzlabojumus vēža pacientu ārstēšanā un
aprūpē, kā tika solīts iepriekšējās valdības apstiprinātajos politikas
dokumentos. Pēc cerīgā 2018.gada, kad redzējām vairākas pozitīvas pārmaiņas, šobrīd
mums rodas pamatotas bažas, ka turpmākie uzlabojumi onkoloģijā var ne tikai
sarukt, bet izpalikt pavisam,” norāda viena no vēstules autorēm, krūts vēža
pacientu biedrības “Vita” vadītāja Irīna Januma.
Vēstulē
atgādināts, ka jau 2016. gadā pēc alianses iniciatīvas „Lai vēzis būtu
ārstējama slimība” tika savākti vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju paraksti
onkoloģijas nozares sakārtošanai, lūdzot plānveidīgi un neatgriezeniski kāpināt
tās finansējumu valsts budžetā.
2016.
gada 15.septembrī Saeimas plenārsēdē 88 deputāti vienbalsīgi nobalsoja par
onkoloģijas nozares finansējuma palielinājumu. Pildot šo lēmumu, Veselības
ministrija kopā ar onkoloģijas nozares ekspertiem izstrādāja un Ministru
kabinets apstiprināja “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā
uzlabošanas plānu 2017.-2020.gadam” (turpmāk- onkoplāns), skaidri iezīmējot
onkoloģijas jomā darāmo.
„Taču
mēs, vēža pacienti, diendienā redzam, ka reforma buksē, minētā onkoplāna īstenošanai valsts budžetā
ik gadu hroniski netiek iedalīts atbilstošs finansējums,” norāda I.Januma.
Kā
uzsvērts vēstulē, joprojām ir garas gaidīšanas rindas uz diagnostiskiem
izmeklējumiem vēža pacientiem, kuriem ir nepieciešami t.s. sekundārie
izmeklējumi, trūkst ārstniecības personāls, ārstēšanas iekārtas, piemēram, mamogrāfijas
aparāti u.c., noveco. Trūkst skaidru vadlīniju vēža pacientu plūsmas vadībai.
Tāpat nav vienotas onkoloģisko pacientu datu bāzes, kas ļautu analizēt
ārstēšanas rezultātus, nav arī izdevies samazināt veselības nozarē valdošo
birokrātiju, kas vēža pacientiem liedz savlaicīgi saņemt atbilstošu ārstēšanu.
„Ārstniecības
riska fondā nonākušās pacientu sūdzības liecina, ka nav izdevies panākt ātru un operatīvu
dokumentu noformēšanu, lai vēža slimnieki bez kavēšanas varētu saņemt
individuālo valsts zāļu kompensāciju. Kamēr tiek skaņoti papīri, tiek zaudēts
laiks, vēzis attīstās un cilvēks nomirst, nesagaidījis viņam piešķirto
terapiju,” uzsver I.Januma.
„Jā,
vēža pacienti redz, ka onkoloģijā pēdējā gada laikā ir notikušas daudzas labas
lietas – ir atvēlēts lielāks finansējums medmāsu algām, darbojas zaļais
koridors, kas ļauj agrāk uzsākt vēža ārstēšanu. Valsts apmaksāto zāļu saraksts
ir papildināts ar vairākiem jauniem kompensējamiem onkoloģijas medikamentiem.
Esam pateicīgi par to! Tomēr pacienti gaida turpinājumu: otrā posma ieviešanu
pēc zaļā koridora, jeb ārstēšanas jomas sakārtošanu, sekundāro izmeklējumu
pieejamības uzlabošanu vēža pacientiem pēc operācijas, ķīmijterapijas vai
starošanas, kas palīdzētu izvairīties no slimības recidīva,” uzsver pacientu
organizācijas.
Pēc
alianses domām, visātrāk to varētu panāk, attīstot lielāko onkoloģijas klīniku
Latvijā – Latvijas Onkoloģijas centru, pārveidojot to par Nacionālo vēža
klīniku.
Pacientu
organizācijas vērš uzmanību arī uz to, ka viens no vājajiem punktiem
onkoloģijas reformas īstenošanā joprojām ir vēža slimnieku nodrošinājums ar
jaunākās paaudzes medikamentiem.
Onkoplāns
pamatoti paredz, ka jaunu klīniski un ekonomiski efektīvu zāļu apmaksai
onkoloģiskiem pacientiem ik gadu nepieciešami vismaz 14 583 357 eiro. Taču
valsts budžetā jauno zāļu apmaksai šogad atvēlēti tikai 6,6 miljoni eiro, kas nav pat puse no nepieciešamās summas. Līdz ar to nav
skaidrs, kā reformas ietvaros būs iespējams nodrošināt politiskajos dokumentos
solīto, norāda I. Januma.
Vēža
slimnieki ar bažām uzlūko arī vairākiem ķīmijterapijas medikamentiem Veselības
ministrijas ieviesto centralizēto zāļu iepirkumu. Tādu pārmaiņu rezultātā
būtiski aug ķīmijterapijas nodaļu medmāsu un ārstu-ķīmijterapeitu darba slodze,
kā rezultātā cieš vēža slimnieku aprūpes kvalitāte. Neatbildēts paliek
jautājums par medikamentu precīzu un caurspīdīgu uzskaiti un izlietojumu
centralizētā iepirkuma apstākļos.
„Vēlamies
atgādināt, ka zinātnes sasniegumu rezultātā vēzis visā pasaulē kļūst par
hronisku slimību, kas vēža slimniekiem bieži ļauj dzīvot jau daudzus gadus,
uzlabo viņu dzīves kvalitāti. Taču vēža ārstēšanu nedrīkst vilcināt vai atlikt.
Katra diena, katra nedēļa, gaidot rindā
uz diagnostiku, jaunu zāļu piešķiršanu vai staru terapiju, vēža
pacientam var maksāt dzīvību. Pacientu organizācijas no savas puses dara
pacientu labā maksimālo, kas ir mūsu
spēkos, taču ar to nepietiek. Bez valsts atbalsta turpmākie uzlabojumi nozarē
nav iespējami,” teikts atklātajā vēstulē.
Tāpēc
pacientu organizācijas aicina Ministru kabinetu, Saeimu un Veselības ministriju
aktīvi un pēc būtības turpināt
onkoloģijas nozarē uzsāktās reformas, to
izpildei piešķirot “Veselības
aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2017.-2020.gadam” paredzēto valsts budžeta finansējumu, kā arī informēt
pacientu organizācijas un sabiedrību, kā tika izmantots onkoloģijas nozarei
atvēlētais valsts finansējums, publiskojot ziņojumus par “Veselības aprūpes
pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2017.-2020.gadam” līdzšinējo
izpildi 2017. un 2018. gados.
Onkoloģisko
pacientu organizāciju alianses vārdā vēstuli parakstījuši Latvijas sieviešu
volontieru biedrības “Vita” vadītāja Irīna Januma, Labdarības fonda “Rozā
vilciens” vadītāja Zinta Uskale, Kolorektālā vēža pacientu biedrības
“EuropaColon Latvija” vadītājs Uldis Vesers, Prostatas vēža pacientu
biedrības vadītājs Visvaldis Bergmanis un Onkoloģisko pacientu atbalsta
nodibinājuma „OFonds” vadītāja Inese Valdheima.
Foto: no arhīva
