Pēc pēdējo gadu lieliskajām ikgadējām skatēm likās, ka diez vai savā mākslinieciskā spēkā augstāk vēl var pacelties, taču izrādās – var gan. Ir bijusi taisnība pagājušajā gadā izteiktajai domai, ka mūsu māksliniekiem ir vēl liels neizmantotais potenciāls.
Ekspozīcijas kopējo gaisotni, no vienas puses, nodrošina katrs autors, izstādot vairākus darbus. No otras – šogad parādījušies tādi mākslas veidi, kādi līdz šim redzēti mūsu izstādēs reti, piemēram, Ginta Strēļa izcilās rotaslietas. Noteiktu akcentu visai skatei piešķir Gunta Svikuļa instalācija, kas gandrīz vai «savāc» izstādi, kļūst par savdabīgu centru. Līdz ar to, kā lasītājiem jaušams, šoreiz piedalās visu paaudžu un dažādu izteiksmes veidu mākslinieki – no reāla pasaules tvēruma līdz modernākai mākslas valodai. Patīkami, ka mūsu kopizstādē atkal parādījušies divi jauni autori – dizainere Ilona Drīliņa un akvareliste Aelita Folkmane – Burgere.GlezniecībaTradicionāli izstādē dominē eļļas, pasteļa un akvareļglezniecība. Kā mazas spožas pērlītes ekspozīcijā iemirdz Edvīna Kalnenieka un Induļa Landaus pastelī darinātās ainavas. Motīvi ir vienkāršāki par vienkāršiem. Abi gleznotāji neko īpašu nemeklē dabā, neko skaistu, taču gleznoti ar ļoti augstu profesionālismu un – galvenais – ar sirdi, dvēseli. Mūsu glezniecības metrs Gunārs Ezernieks ar darbu «Pali pils salā» kārtējo reizi apliecina savas spējas gleznot panorāmiska tipa monumentālas ainavas. Uldis Zuters turpina gleznot zilganīgos toņos un dara to ļoti veiksmīgi. Uldis Roga, kā allaž, sagādā gadarījumu ar lieliskiem akvareļiem. Savukārt Georga Svikuļa darbs, kas atklāj gan autora izkopto krāsu tonālo izjūtu, gan viņam raksturīgo smaidu par cilvēku sabiedrību.Gleznotājs Mārcis Stumbris uzstājas ar vairākām Venēcijas ainavām. Kā liekas, mākslinieks Itālijā nav bijis, taču uzgleznots ar lielu patiesības izjūtu.Šogad ar vairākiem darbiem iepriecina Didzis Krūmiņš, no kuriem jo sevišķi uzteicams darbs «Pļavā», kas darināts ar krāsu zīmuļiem, bet ļoti gleznieciski un svaigi.Spēcīgus krāsu akcentus izstādē ienes Valerijana Dadžāna košās krāsās, ar lielu iekšējo spēku gleznotās kompozīcijas. «Karsts vakars» apliecina mākslinieka prasmi atrast un pareizā vietā ielikt gluži pretēju krāsu, bet «Romānika» ir sevišķi labi izdevusies. Tajā valda krāsas, ritmi, precīzi ielikti akcenti. Meistarīgi kompozīcijā iekļauta pat maisu auduma šuvuma vīle.Arī Ilona Drīliņa savas emocijas, pārdzīvojumus atklāj tikai krāsās, līniju vijumos, neko konkrētu neizstāstot, bet liekot skatītājam iejusties autora izjūtu pasaulē.Brīžiem abstrakcionismam tuvas ir Ivara Klapera gleznas, kurās valda labi noskaņoti, izmeklēti jūtīgi krāsu laukumi.Guntis Švītiņš savus garīgos pārdzīvojumus atklāj pastelī, plašā kompozīcijā. Viņš vienīgais ir izstādījis divus zīmējumus tušas spalvas tehnikā, kas pēc mana ieskata ir visveiksmīgākie darbi.Domāju, daudzu skatus pievilks Lolitas Zikmanes gleznas, gaišas, dzīvespriecīgas un smalkas savā jūtu spraigumā.Gan ainavas, gan portretu uz izstādi atnesusi Ludmila Grīnberga. Viņas darbi pielīdzināmi dzirkstošam vīnam, kas spēku pārpilnībā nesātīgi lejas ar pāri malām. Lielākoties ainavās un ziedu gleznojumos sievišķīgā emocionalitāte ņem virsroku pār prāta kontroli. Jūtīgums un racionalitāte, pēc maniem ieskatiem, vispilnīgāko risinājumu guvuši pilsētainavā «Kandavas centrālais laukums».Kā parasti, izstādes koptonī gluži citu noskaņu ienes Kalvja Zutera gleznieciskās līdzības. Tās piesaista ar ļoti smalko zīmējumu un tikpat smalku tonālo kārtojumu.Pastelīgos toņos glezno Inita Vilks – ap kādu vienu centrālo tēlu plešas nenoteiktu domu krāsu laukumi.Kā jaunums skatītājiem būs Aelitas Folkmanes – Burgeres autortehnikā darinātie akvareļi, dekoratīvi, kas aicina ļaut vaļu iztēlei un fantāzijai.TēlniecībaŠogad tēlniecību piedāvājusi tikai Nellija Skujeniece. «Marokiete» apliecina mākslinieces lieliskās skulpturālo formu veidošanas meistarību. Toties kā jauks joks un tajā pat laikā ar dziļi paslēptu domu izceļas «Retoriskais jautājums».KeramikaVarbūt šoreiz keramika ekspozīcijā ir šķietami maz. Valdas Semanes vāzes ir «vistradicionālākie» darbi izstādē, apliecinot gan autores meistarīgo formu valodu, gan krāsu izvēles perfektumu un prasmi dabas formas sakausēt ar pielietojamas lietas funkcionalitāti. Vienmēr Undīne Stepka pārsteidz ar izdomas bagātību. «Talkā» māksliniece uzbur vitālu, priekpilnu peļu pasauli.Ar lielu ironijas devu piepildītas ir Ilzes Emses – Grīnbergas balvas «Jelgavas bedre – 2009», kurā pilsētai (un valstij) sāpīgā tēma ir izstāstīta gan ar smaidu, gan ar keramiķei raksturīgo talantīgumu.Abi Mārītes Djačenko šamotā darinātie kausi šķiet kā no metāla veidoti, kas iegūts apdedzinot pie ļoti augstas temperatūras. Kā ar roku izstrādātā ārējā forma, tā ornaments atgādina par senām kultūras, kas stāvējušas tiem kūmās.Protams, atkal sajūsmu izsauc Aleksandra Djačenko keramika – skulpturālie veidojumi, kas vienmēr izceļas ar plašu fantāzijas lidojumu, izdomu, humora dzirksti un izcilu tehnisko izpildījumu. «Šķirsts» nav izņēmums.Kā liekas, Sarmīte Zutere savā daiļradē ieguvusi jaunu elpu. «Zeltactiņas» ir viņai formā neparastas – dažādu materiālu apvienojums – un ļoti atraktīvas, arī dekoratīvi izteiksmīgas un dzīvespriecīgas.StiklsMūsu vidū ir divi vitrāžisti. Jaunā māksliniece Laura Vizbule «Sasisto logu» darinājusi paraupji, sabalsojot ārējo formu ar tēmu.Turpretim Asnates Zuteres pieci darbi salīdzinājumā ar kolēģi liekas vai klasiski, lai gan patiesībā ir jauks joks, kurā pārbaudīta viņas amata noslēpumu pārzināšana.Ivanda Spulle – Meiere vismīļāk nodarbojas ar stikla dekoratīviem apgleznojumiem. Līniju vijumi un sarkanās un stikla dabiskās krāsas kontrasti rada dzīvespriecīgu, vitāla cilvēka iespaidu.TekstilmākslaTe atzīmējamas Mārītes Leimanes «Variācijas par Jelgavas pils gobelēna restaurāciju», tonāli ļoti labi noskaņots, izsmalcināts darbs.Savukārt Anna Kaltigina nodarbojas ar batiku. No abiem darbiem īpaši piesaista darbs «Tuksnesī» ar savu košo krāsu gammu. Bet Dita Veģe savā gleznojumā uz zīda iemūžinājusi mūsu pilsētas skaistākos arhitektūras paraugus labā kompozicionālā risinājumā.Ādas apstrādes mākslaGrāmatu iesējumu nozarē viena no vadošajām māksliniecēm visā valstī ir jelgavniece Ilizane Grīnberga, kas šoreiz mūsu acīm ļauj papriecāties par trīs grāmatu iesējumiem – abas Kārļa Skalbes grāmatu vāki veidoti ar skaidri izteiktiem ģeometriskiem laukumu kārtojumiem, bet «Mazā sirds lūgšana» – ar vienkāršību un domas lakonismu.Bet Sandra Strēle uz ādas glezno, izmantojot savu personīgo tehniku. Kompozīcijas ir daļēji abstraktas, dekoratīvas un dzirkstoša prieka piesātinātas.Rotas lietasJelgavā reti skatāmas Ginta Strēļa rotaslietas – kuloni, piespraudes. Viņš izmanto dārgmetālus un dārgakmeņus un pusdārgakmeņus, ko prasmīgi iesaista modernā formā. Rotaslietām parasti ir kāda tēma, šajā reizē – tauriņi un laiks.Vizuālā mākslaKā jau minēju, Gunta Svikuļa darbs ir svaigs, ilgi neredzēts akcents mūsu pilsētas visai tradicionālajā mākslas vidē. Viņa asais prāts, vērīgā acs arī šādā izteiksmē, ar kādu sastopamies izstādē, rosina domāšanu.Jelgavnieku «Pavasaris 2009» ir ļoti vitāla izstāde, bet tā arī ir kā priekšspēle nākamajam mūsu organizācijas jubilejas gadam. Lai mums visiem veicas!
